KĀPĒC RĪGA ATPALIEK NO VIĻŅAS UN TALLINAS?

Kāpēc Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas? - uzziniet video sižetā!
www.plz.lv/kap...
Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu, aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Rīgas atpalicība 2021. gadā bijusi ap 19% (deviņpadsmit procentiem) no Viļņas un gandrīz 30% (trīsdesmit procenti) no Tallinas. Rīga tikai knapi pārspēja krietni mazāko Tartu apriņķi, un arī Kauņas apriņķa rādītāji neatpalika pārāk tālu.
Latvijā biežākais publiski izskanējušais arguments par labu nevērīgajai attieksmei pret galvaspilsētas attīstību kopumā bijis tas, ka “ūdensgalvai” Rīgai jau tā esot nesamērīgi liels īpatsvars valsts kopējā ekonomikā - citiem vārdiem, Rīga salīdzinoši uz Latvijas fona ir tik bagāta, ka par tās attīstību īpaši nav jāuztraucas. Taču Lietuvā Viļņas reģions ģenerē vēl krietni lielāku lauvas tiesu no valsts kopējās ekonomikas (ja ieliekam to kontekstā ar iedzīvotāju skaita proporciju). Proti, Viļņas apriņķis 2022. gadā ar tikai 30% valsts iedzīvotāju saražojis 53,5% no kopējā Lietuvas IKP. Latvijā un Igaunijā šīs proporcijas ir mazākas - Tallinas (jeb Harju) apriņķa īpatsvars Igaunijas kopējā ekonomikā aizpērn sasniedzis 61% ar 45% iedzīvotāju, bet Rīgas plānošanas reģiona īpatsvars Latvijas ekonomikā 2021. gadā - 64% ar 45,5% iedzīvotāju.
www.plz.lv/kap...