Radījumi par līdzīgām tēmām: Par lietuviešu valodu - ruclips.net/video/5HyDqkJ-whs/видео.html Baltu cilšu apraksts no Atskaņu hronikas - ruclips.net/video/OFVsyQZR130/видео.html
Es arī par šo dienu piedomāju un gaidīju. No visit Aizkraukle mājas lapas, raksta Svini Baltu vienības dienu 21. un 22. septembrī: "Viens no galvenajiem atzīmējamās dienas rituāliem ir Baltu vienības uguņu sasauksme vakarā no plkst. 20.00. līdz 21.00, kad pie jūras, kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās tiek iedegti ugunskuri baltu vienībai, vienlaikus atgādinot, ka baltu ciltis izmantoja signālugunis, lai brīdinātu viena otru par tuvojošos ienaidnieku. Baltu vienības dienas pasākumu rīkotāji ik gadu tiek aicināti atzīmēt gaidāmos pasākumus un uguns iedegšanas vietas digitālā sasauksmes kartē: ej.uz/SasauksmesKarte2... . Tā arī ir kā afiša interesentiem, kuri vēlas šajos pasākumos piedalīties. Latvijā lietuviešu/latviešu saziņas jautājumus risina un Baltu vienības uguņu vietas Latvijā kartē atzīmē Linda Lemhena (e-pasts: linda.lindale@gmail.com) un Gunta Saule (e-pasts: saulegunta@gmail.com). Sazināties ar Lindu Lemhenu un paziņot viņai par ugunskura kuršanas vietu varat arī vietnē Facebook facebook.com/linda.lemhena"
Sveiks! Ko teiksim par Laimoņa Pūrā literāriem darbiem par šo tēmu? ,, Nameja gredzens ,, ,,Degošie pilskalni ,, ? Cik, Tavuprāt ,tur vēstures patiesības?
Sveiks. Jāatzīst ka Laimoņa Pūra darbus es neesmu lasījis, bet esmu lasījis Aleksandra Grīna "Nameja gredzens". Par šo darbu varu pateikt, ka laigan tas daļēji balstās arī uz reāliem vēsturiskiem notikumiem, lielākā daļa no šī darba ir tikai autora izdomājums. Tur tiek diezgan daudz runāts par to, par ko mums nav nekādu liecību. Bija arī fragments kur aprakstīts neveiksmīgs zemgaļu sacelšanās mēģinājums, kurš patiesībā ir paņemts no vēsturiskos avotos pieminēta stāsta no Igaunijas teritorijas. Tā kā autors paņēmis šo stāstu un piedēvējis to zemgaļiem. Par Laimoņa Pūra triloģiju diemžēl nevarēšu atbildēt, jo nezinu detalizēti šos stāstus no viņa grāmatām. Ja ir kāds konkrēts jautājums par kādu no šo stāstu daļām, tad varat to uzdot. Personīgi es tomēr neieteiktu balstīt savus uzsaktus par mūsu senatni uz dažādu romānu stāstiem, labāk lasīt vēsturnieku, arheologu un valodnieku darbus par šīm tēmām.
@@laikadoma sveiks! Es labi atšķiru literāro no vēstures. Bet,vai nevar būt ,ka vēstures hronikas ir tikai literārie darbi? Zinu,patiesību mēs nekad neuzzināsim. Bet, gribētos! 😀
Jā, ļoti iespējams ka hronikās ir daudz nepatiesību, sagrozījumu un lietu kas nemaz netiek aprakstītas, bet vēsturiskos pētījumus nebalsta tikai uz šīm hronikām. Papildus nāk pētījumi arheoloģijā, valodniecībā, ģenētikā un salīdzinājumi ar citām vēstures rakstu liecībām. Ar to tad arī mēģina apstiprināt vai noraidīt kādus faktus no hronikām. Kā jau teicu, Degošo pilskalnu trilogiju neesmu lasījis, iespējams ka tur ir labi parādīta tā laika situācija. Bet ja runājam par Nameja gredzenu tad par to gan varu pateikt ka tas pārsvarā balstīts uz autora fantāzijām.
Kā tapa krustnešu bruņas,zobeni u.t.t.Vai kāds vēsturnieks ir pamēģinājis uzvilkt tās bruņas un pavicināt "divroku" zobenu?Atkal tehnoloģijas( piemēram metāla velmēšana) nesakrīt ar hronoloģiju.Kā varēja būt Saules kauja ja nebija krustnešu?
Sveiki, sīkāk par pašu bruņu izgatavošanas tehnoloģiju nemācēšu pastāstīt jo pagadaidām neesmu iedziļinājies šājā jautājumā. Tur būtu jāinteresējas pie cilvēkiem kas tās taisa mūsdienās, tādi ir arī Latvijā. Kopumā varu pastāstīt ka vidusslaiku bruņu un ieroču lielais svars ir mīts. Divroku zobeni svēra maksimums 1.2 - 1.8 kg, bija arī vēl vieglāki zobeni. Smagākās bruņas svēra 20-30 kg. Cilvēkam kas ar tām bija pirms tam nopietni trenējies nebija problēmu ar to lietošanu. Arī mūsdienās seno kauju rekonstruētāji to dara. Kas jums liek domāt ka uz Saules kaujas laiku nebija krustnešu? Pirmie krustneši parādījās jau vairāk kā 100 gadus pirms Saules kaujas.
Sveiki, vai tas ir domāts par mani? Ja tā, tad saistībā ar šīm lietām darbojos kopš 2013. gada, kad studēju Kauņā. Daru ko jau nu iespēju kā viens cilvēks. Esmu piedalījies Lietuviešu - Latviešu sadraudzības nometnē, kur mācīju latviešu valodu. Veidoju latviešu subtitrus šai lietuviešu filmai - replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70666/veju-zeme-dokumentala-filma-par-sventajas-kursiem Apmeklēju dažas Lietuviešu skolas ar prezentāciju par Latviju. Savu laiku sadarbojos ar Lietuviešu kultūras biedrībām Jelgavā un Daugavpilī. Un vēl pāris sīkumus. Tagad mēģināšu to darīt ar šiem video.
@@laikadoma Nē tas bija domāts vēstures kontekstā, vienotība tas tāds utopisks jēdziens.. var paralēles vilkt ar kolektīvs, utt. Gan jau izproti par ko iet runa :)
Lielàka vienotība leišiem bija ar krimas tatàriem. Vitauta vadībà leišu tataru karaspèks nodarbojàs ar laupīšanu un cilveku apkaušanu Vitauts izcirta logu uz Baltijas jūru nodedzinot Apuli un iznicinot kuršu valstiņu Ceklis .Pat 1418.gadà Livas ciemu nodedzinà., Arī Lībiešu zemes laupija nogalinàja un ziemà pa ledu pat Sàremas salà laupija ejot caur tagadejo Latvjas teritoriju.Ar tàdiem bràļiem pat ienaidnieku nevajag.
Radījumi par līdzīgām tēmām:
Par lietuviešu valodu - ruclips.net/video/5HyDqkJ-whs/видео.html
Baltu cilšu apraksts no Atskaņu hronikas - ruclips.net/video/OFVsyQZR130/видео.html
Sveikinimai ❤🇱🇻🇱🇹
tik vienotība - spēj uzvarēt!
Pēc manas dzīves pieredzes, latvieši un lietuvieši, kopumā nevēl viens otram sliktu. Tas jau ir daudz :) Sevišķi to sajutu ārpus Latvijas
❤
📽️👍👍👍👍👍
Kad zemgaļi sakāva svelavica armiju, viņi nemerija ir pārspēks,nav, viņi darija ko viņiem pienācās darīt,tāpat bija arī
Saules kaujā.
Šodien baltu vienības diena,lūdzu pārus vārdu par šo gadadienu.
Es arī par šo dienu piedomāju un gaidīju.
No visit Aizkraukle mājas lapas, raksta Svini Baltu vienības dienu 21. un 22. septembrī:
"Viens no galvenajiem atzīmējamās dienas rituāliem ir Baltu vienības uguņu sasauksme vakarā no plkst. 20.00. līdz 21.00, kad pie jūras, kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās tiek iedegti ugunskuri baltu vienībai, vienlaikus atgādinot, ka baltu ciltis izmantoja signālugunis, lai brīdinātu viena otru par tuvojošos ienaidnieku.
Baltu vienības dienas pasākumu rīkotāji ik gadu tiek aicināti atzīmēt gaidāmos pasākumus un uguns iedegšanas vietas digitālā sasauksmes kartē: ej.uz/SasauksmesKarte2... . Tā arī ir kā afiša interesentiem, kuri vēlas šajos pasākumos piedalīties. Latvijā lietuviešu/latviešu saziņas jautājumus risina un Baltu vienības uguņu vietas Latvijā kartē atzīmē Linda Lemhena (e-pasts: linda.lindale@gmail.com) un Gunta Saule (e-pasts: saulegunta@gmail.com). Sazināties ar Lindu Lemhenu un paziņot viņai par ugunskura kuršanas vietu varat arī vietnē Facebook facebook.com/linda.lemhena"
Ir labs šā gada raksts visitAizkraukle mājas lapā: Svini Baltu vienības dienu 21. un 22. septembrī
Sveiks! Ko teiksim par Laimoņa Pūrā literāriem darbiem par šo tēmu?
,, Nameja gredzens ,, ,,Degošie pilskalni ,, ? Cik, Tavuprāt ,tur vēstures patiesības?
Sveiks.
Jāatzīst ka Laimoņa Pūra darbus es neesmu lasījis, bet esmu lasījis Aleksandra Grīna "Nameja gredzens". Par šo darbu varu pateikt, ka laigan tas daļēji balstās arī uz reāliem vēsturiskiem notikumiem, lielākā daļa no šī darba ir tikai autora izdomājums. Tur tiek diezgan daudz runāts par to, par ko mums nav nekādu liecību. Bija arī fragments kur aprakstīts neveiksmīgs zemgaļu sacelšanās mēģinājums, kurš patiesībā ir paņemts no vēsturiskos avotos pieminēta stāsta no Igaunijas teritorijas. Tā kā autors paņēmis šo stāstu un piedēvējis to zemgaļiem.
Par Laimoņa Pūra triloģiju diemžēl nevarēšu atbildēt, jo nezinu detalizēti šos stāstus no viņa grāmatām. Ja ir kāds konkrēts jautājums par kādu no šo stāstu daļām, tad varat to uzdot.
Personīgi es tomēr neieteiktu balstīt savus uzsaktus par mūsu senatni uz dažādu romānu stāstiem, labāk lasīt vēsturnieku, arheologu un valodnieku darbus par šīm tēmām.
@@laikadoma sveiks!
Es labi atšķiru literāro no vēstures. Bet,vai nevar būt ,ka vēstures hronikas ir tikai literārie darbi?
Zinu,patiesību mēs nekad neuzzināsim.
Bet, gribētos! 😀
Jā man 66gadi, ir savs priekšstats par zemgaļiem un žemaišiem. Savs priekšstads....
Varēju veidot tikai uz literatūras pamatiem.🙂
Jā, ļoti iespējams ka hronikās ir daudz nepatiesību, sagrozījumu un lietu kas nemaz netiek aprakstītas, bet vēsturiskos pētījumus nebalsta tikai uz šīm hronikām. Papildus nāk pētījumi arheoloģijā, valodniecībā, ģenētikā un salīdzinājumi ar citām vēstures rakstu liecībām. Ar to tad arī mēģina apstiprināt vai noraidīt kādus faktus no hronikām.
Kā jau teicu, Degošo pilskalnu trilogiju neesmu lasījis, iespējams ka tur ir labi parādīta tā laika situācija. Bet ja runājam par Nameja gredzenu tad par to gan varu pateikt ka tas pārsvarā balstīts uz autora fantāzijām.
Kā tapa krustnešu bruņas,zobeni u.t.t.Vai kāds vēsturnieks ir pamēģinājis uzvilkt tās bruņas un pavicināt "divroku" zobenu?Atkal tehnoloģijas( piemēram metāla velmēšana) nesakrīt ar hronoloģiju.Kā varēja būt Saules kauja ja nebija krustnešu?
Sveiki, sīkāk par pašu bruņu izgatavošanas tehnoloģiju nemācēšu pastāstīt jo pagadaidām neesmu iedziļinājies šājā jautājumā. Tur būtu jāinteresējas pie cilvēkiem kas tās taisa mūsdienās, tādi ir arī Latvijā.
Kopumā varu pastāstīt ka vidusslaiku bruņu un ieroču lielais svars ir mīts. Divroku zobeni svēra maksimums 1.2 - 1.8 kg, bija arī vēl vieglāki zobeni. Smagākās bruņas svēra 20-30 kg. Cilvēkam kas ar tām bija pirms tam nopietni trenējies nebija problēmu ar to lietošanu. Arī mūsdienās seno kauju rekonstruētāji to dara.
Kas jums liek domāt ka uz Saules kaujas laiku nebija krustnešu? Pirmie krustneši parādījās jau vairāk kā 100 gadus pirms Saules kaujas.
Vienmēr būtu jāpatur prātā, kas ir šis aicinātājs uz vienotību, un kur viņš bija agrāk.
Sveiki, vai tas ir domāts par mani?
Ja tā, tad saistībā ar šīm lietām darbojos kopš 2013. gada, kad studēju Kauņā.
Daru ko jau nu iespēju kā viens cilvēks.
Esmu piedalījies Lietuviešu - Latviešu sadraudzības nometnē, kur mācīju latviešu valodu.
Veidoju latviešu subtitrus šai lietuviešu filmai - replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70666/veju-zeme-dokumentala-filma-par-sventajas-kursiem
Apmeklēju dažas Lietuviešu skolas ar prezentāciju par Latviju.
Savu laiku sadarbojos ar Lietuviešu kultūras biedrībām Jelgavā un Daugavpilī.
Un vēl pāris sīkumus.
Tagad mēģināšu to darīt ar šiem video.
@@laikadoma Nē tas bija domāts vēstures kontekstā, vienotība tas tāds utopisks jēdziens.. var paralēles vilkt ar kolektīvs, utt. Gan jau izproti par ko iet runa :)
Skaidrs, sākumā nedaudz pārpratu tevi. Paldies par komentāru.
@@laikadoma Viss forši, tikai vairāk video!
Lielàka vienotība leišiem bija ar krimas tatàriem. Vitauta vadībà leišu tataru karaspèks nodarbojàs ar laupīšanu un cilveku apkaušanu Vitauts izcirta logu uz Baltijas jūru nodedzinot Apuli un iznicinot kuršu valstiņu Ceklis .Pat 1418.gadà Livas ciemu nodedzinà., Arī Lībiešu zemes laupija nogalinàja un ziemà pa ledu pat Sàremas salà laupija ejot caur tagadejo Latvjas teritoriju.Ar tàdiem bràļiem pat ienaidnieku nevajag.
Nekad nav bijis nekādas vienotības ar lietuviešiem.,Zagļi tie vienmēr ir bijusi un tādi tie ir šodien.