Видео

Šo grāmatu vismaz pagaidām nav gadījies lasīt, nevarēšu komentēt par tās saturu.

Sveiki, vecais Tīss, kuru tiesāja par iešanu vilkačos par dieva suņiem sauca pašus vilkačus. Vēl skatoties pēc dainām/teikām izskatās ka dieva suns ir arī sinonīms pašam vilkam.

Sveiki, paldies par jautājumu. Diezvai es kādreiz taisīšu atsevišķu raidījumu par Gobekli Tepe, bet vispār tas ir labs piemērs arī priekš šī raidījuma. Reāli oficiālā vēsture pirms šī atklājuma nedomāja ka mednieku-vācēju sabiedrībās, un it sevišķi pirms 10 000 gadiem, ir iespējami tādi lieli būvniecības projekti. Bet Gobekli tepe atrašana apgāza šo pieņēmumu un būtībā ir pārrakstījis pasaules vēsturi. Tā kā te mums reāli ir gadījums kad oficiālie vēsturnieki ir gatavi mainīt savus uzskatus pēc tā, kad tiek atrasti gana lieli pierādījumi lai tos mainītu. Vispār cik saprotu pētījumi pie Gobekli tepe vēl turpinās un ir diezgan lielas platības kuras pat vēl nav atraktas un izpētītas. Tā kā iespējams ka šī vieta parādīs mums vēl kādus pārsteigumus nākotnē.

Tur jau tā lieta ka "oficiālajā vēsturē", īpaši ja runājam par senākiem laikiem, reti pretendē uz absolūto patiesību. Piemēram kad analizē līdzības vietu nosaukumos un valodās gandrīz vienmēr būs vairāk nekā viena versija par to šo vārdu izcelsmi. Tāpat arī par tautu izcelsmi, vai to apdzīvotajām teritorijām un citiem tamlīdzīgiem faktiem. To varat redzēt arī manos raidījumos par vēsturi - parasti pastāstu par vairākiem iespējamajiem variantiem. Ar to arī "oficiālā vēsture" atšķirās no "alternatīvās vēstures", kura ļoti bieži cenšās pretendēt uz vienu absolūto patiesību. Par teicienu "vēsturi raksta uzvarētāji", to drīzāk vajadzētu pārfrāzēt uz "vēsturi raksta tie kas to māk", mums ir gana daudz gadījumu kad vēsture ir pierakstīta arī no zaduētāju puses. Piemēram ir daudzi gadījumi kad kāda impērija ar izstrādātu rakstību tika sakauta kaujā pret pretinieku kuram nebija augsti attīstīta rakstības tradīcija. Tā nu mēs par šo kauju un par šiem cilvēkiem zinām tikai no materiāliem kurus rakstīja tie, kurus šie cilvēki sakāva. Piemēram arī par vikingu uzbrukumiem Anglijai mēs zinām tikai to ko sarakstīja angļu mūki, lai gan viņu puse bija tā kura tika sakauta.

Vai varat lūdzu nosaukt kādus piemērus?

Sveiki. Līdzība starp latviešu un lietuviešu valodu tiešām nav tik liela kā piemēram līdzība starp poļu un čehu valodu, vai spāņu un itāļu valodu. Tomēr arī starp latviešu un lietuviešu valodām ir gana daudz kopīga. Piemēram teikums "Mēs esam viena tauta" abās valodās skan gandrīz tāpat. Ja ir interese par šo jautājumu, tad šeit esmu veicis detalizētāku mūsu valodu salīdzinājumu - ruclips.net/video/GxXjK80zxi4/видео.html

Sveiki, es personīgi arī atbalstu patriotisku darbu publicēšanu un lepošanos ar savu valsti/senčiem. Kā jau arī pašās raidījuma beigās teicu, ja tas liek cilvēkam personiski justies labāk, tad nav nekā slikta kamēr šāda ticība tiek paturēta pie sevis, vai savu paziņu lokā. Citādi gan var atgadīties kad dažādu tautu pārstāvji, kuriem katram sava lielā pārliecība par savējo izredzētību, satiekas un sāk savā starpā skaidroties kurš dižāks. Šādos gadījumos gan šāda veida fantāzijas jāmet pie malas, gan vienai, gan otrai pusei. Dēļ tā arī ir šis stāsts.

@@laikadoma Tā pat jau to deķīti katrs velk uz savu pusi, tad kāpēc mums nepieķerties vienā stūri lai pavisam pliki nepaliekam?😂

Nopietni vēsturnieki tā nedara, vai arī dara pavisam minimāli. Tādēļ "lai pavisam pliki nepaliekam" vienkārši jāatmet šī alternatīvās vēstures fantazēšana (no visu tautību puses), parādot tās maldīgumu.

@@laikadoma Neatceros kur to dzirdēju, bet tas skanēja apmēram tā: "Par to kas notika pirms simts gadiem varam izlasīt, par to kas pirms piecsimts gadiem varam minēt, bet to kas notika pirms tūkstots gadiem var tikai sacerēt". Zināma taisnība tajā ir.

Jo senāks laika periods, jo grūtāk to aprakstīt, tā ir taisnība.

Sveiki, paldies par komentāru. Šobrīd kā pirmo slepeno biedrību plānoju apskatīt brīvmūrniekus, bet iespējams pielikšu arī kautko par rozenkreiceriem. Starpcitu starp šīm biedrībām parasti ir diezgan daudz kopīga.

Vajadzētu mazliet pievērsties arī vimaz aritmētikai. Ir pašsaprotami, ka mums katram apmēram 250 gados = 10 paaudzēs ir 1024 jeb apmēram 1000 tiešo priekšteču. 1000 gados tad iegūstam 1 000 000 000 000 jeb 1000 miljardu t i e š o priekšteču, kas jau sāk šķist visai dīvaini un 2000 gados tā formāli katram šodienas cilvēkam iegūstam 2^80 jeb apmēra 10^23, kas ir Avogadro skaitļa kārta. 2^64 "šaha skaitlis" ar iemiesotu šī skaitļa realizāciju = "graudu apcirknis no Zemes līdz Saulei" vai mols ūdens 6 x 10^23 , kas ir 18 g ūdens. Bet grānatas "Dievs 9.0 '" sākumā atrodam novērtējumu "Visos laikos dzīvojuši ap 100 milhardu cilvēku. Tātad? Laika gaitā 1. Cilvēki ir viens otram tuvāki vai tālāki radi 2. Cilvēku skaitu periodiski samazina dabas katastrofas, epidēmijas un kari (garīgas epidēmijas = savējo slepkavības masveidā ... kas tas ir). Tad par ko konmentārs? Kā ir ar kādas tautas, tehnoloģijas, loģistikas centru piederīgo skaitu? Cik cilvēku XIII gs. uz dzīvoja pie Liepājas un Grobiņas vai lielā jūras krasta apmetnē Kuršu kāpās. Vai minētajās vietās XIII gs. varēja kompakti dzīvot 50 000 - 100 000 cilvēku

Sveiki, vai varat iedot kādus piemērus ar šiem ornomentu/rakstu salīdzinājumiem?

Jā, protams. Ugunskrusti zināmi un atrodami visā pasaulē. Krupja zīmes, akas zīmes visā pasaulē. Māras ūdeņi (zigzags) visā pasaulē. Konstantinopolē lietotais divgalvainais ērglis arī Amerikā pie indiāņiem, arī iekalts akmenī uz viena akmeņa tempļa sienā. Man bija tas attēls, netīšām izdzēsu, jāpameklē netā. Jumis - tas pats divgalvainais ērglis, tikai ģeometriskā rakstā. Laimas zīme (uz abām pusēm skujiņa, pa vidu divas vertikālas strīpiņas) atrodama pie baltkrieviem, tikai ziedu rakstā, kam jau vairs nav rakstu nozīme, bet tikai ornamentiska un dekoraratīva. Kādreiz pie Tava sižeta par latvju rakstiem biju pielicis komentāru, tad nodomāju, ka būs daudz apstrīdētāju, tāpēc izdzēsu. Tas bija apmēram tāds - esmu daudz kādreiz kopā ar Gunti Eniņu (alu, dižkoku, svētvietu un dižakameņu pētnieku) drasējis pa dažādām Latvijas vietām. Slavenās senču zīmes klintī pie Brasas upes nav vienīgās, ir vēl viena vieta pie Brasas, kur ir vēl. Siguldas Velnalā arī. Es sliecos domāt, ka nekā īpaša tur nav. Bija rakstība, kura sastāvēja no simbolisma, kas ietvēra vairāk, kā tikai burtus. Ja uz klints no labās uz kreiso ir ieskrāpēta putna zīme, tad Māras ūdeņi horizontāli pārsvītroti, tad Māras krusts, tad Austras koks - to pielietojot nedaudz fantāziju var iztulkot - meitene vārdā Irbe no Purveniekiem solās puisim Krustenim no Silenieku mājām. Un tādas "rakstības" nozīmi saprot tikai Irbe un Krustenis. Bet tas, ka tik daudz vietās pasaulē ir sastopami simboliski ūdeņi, krustukrusti, krupja zīmes, ugunskrusti un tā tālāk, tur gan vēstures pētniekiem vajadzētu mesties pētīt, kas tā bija par pirmtautu, un kāpēc šie raksti ir analogi visā plašajā pasaulē un no kādiem pirmlaikiem tie nāk.

Zināmas ģeometrsiskas zīmes protams aptkārtojas, tās parasti atveido kādus motīvus kas sastopami dabā, teiksim tie paši zigzagi. Piemēram ugunskrusts (svastika), ļoti iespējams ir pārņemts no zvaigznājiem, precīzāk no lielā un mazā lāča rotēšanas ap polāro zvaigzni. Tā kā daļa no figūrām/formām kuras tiek lietotas dažādās tautās tiešām var būt līdzīgas, jo aizgūtas no reālām lietām, kas sastopamas mums visapkārt un nav atšķirīgas atkarībā no teritorijās kur cilvēki kas tās lieto dzīvo. Pašu zīmju kombinācijas, to nozīmes un konteksts kādā tās lietotas gan var ievērojami atšķirties.

Zviedri bija iekarojuši tikai Vidzemi, kas tobrīd iekļāva arī Rīgu un veidoja aptuveni trešdaļu no mūsdienu Latvijas teritorijas. Tā arī bija tā teritorija ko Zviedrija zaudējot karu Krievijai atdeva un saņēma apmaiņā zināmu naudas summu. Tā kā pat ja šo līgumu uzskata par leģitīmu, tas nekādā gadījumā nebija par visu Latvijas teritoriju. Zemgali, Kurzemi un Latgali Krievijā iekļāva tikai vēlāk, pēc Polijas dalīšanas.

@@laikadoma paldies. Respektīvi,Latvijas kā tādas neeksistēja un tās bija vienkārši kā teritorijas,kuras varēja iekarot,pirkt,pārdot ar visiem iedzīvotājiem.

Sveiki, vai tur ir kautkas saistīts ar šī video tēmu?

Cik saprotu šo rakstību, ņemot par pamatu kirilicu, izveidoja krievu misonārs kurš darbojās permiešu zemēs.

Jā, laikam tā ir. Vēl, runājot par skandināvu rūnām, man viņas atgādina tjurku rūnas. Ketun valodas grupai, arī skandināviem, vairāk ir raksturīga R1b haplgrupa, ģenētiskā, vīriešu. Zinošas, bet šarlatāns, Anatolijs Kljosovs šo R1b sauc par Tjurku haplgrupu. Valodā un ģenētika, bieži vien, stipri atšķiras. Ketun un R1b, daudzi zinātnieki, tomēr uzskata, ka ir oarnemusi IE valodu, sen, varbūt pirms 5 vai 6 tūkstošiem gadu. Iepriekš viņu valoda neesot bijusi fleksila.

Vēl ir skandināvu rūnas saistībā ar Latviju. Ir virkne monētu, ar rūnu uzrakstu, ko zviedru zinātnieki piedēvē par Rīgā kaltām. Tie ir vienpusēji brakteati, svara 0.13 g. Bīskaps Alberts, 1211.g. iedeva naudas kalšanas atļauju Gotlandes tirgotājiem. Šie tirgotāji bija nesen pārcēlušies uz jaundibināto Rīgu. Larsa Lagerqvista, 1970.g. katalogā tas ir pieskaitītas Zviedrijai. Jaunākajā zviedru katalogā tas vairs nav iekšā, jo vairs netiek uzskatītas par Zviedrijas monētām, net gan par Latvijas. Viena zviedru zinātniece strādā ar šo tēmu. Gadījumā, ja ir interese, tad es došu precīzāku informāciju.

Ak, jā vēl ir upe, bet varbūt ir atkosts vēl kāds vārds. Ape- upe, apaļi- upītes

Vārds Zarasi visdrīzāk ir no sēļu valodas un nozīmēja ezeri.

@@laikadoma O, paldies!

Konkrētus faktus par baltu rakstību? Raidījumā ir pieminēti 4 varianti par iespējamo baltu rakstību. Diemžēl neviens no tiem nav oriģināls, tāpēc iespējami arī viltojumi. Iespējams baltiem tomēr nav bijusi sava rakstība, potenciāloe iemesli tam ir pieminēti raidījuma beigās. Ar laika kodiem ir atzīmētas vietas no kurām var sākt skatīties par konkrēto tēmu.

Ja jau nav rakstības, tad nav arī faktu. Faktus vajadzētu piesaukt, ja apgalvotu, ka rakstība ir bijusi.

@@luna181618 neko nesapratu, no kurienes tad viss tas murgojums, varbut butu beidzot jàpieràda, ka nebija tàs rakstibas?😞☹

@@laikadoma netaisos tèrèt savu laiku lai klausìtos minèjumus, ļoti neintresanti

​@@guntiskalmedadzis Jā, zinātne pieder tiem, kuriem ir interesanti minējumi, hipotēzes, varianti.

Par Actekiem un dažām citām Vidusamerikas tautām (maijiem) nav gluži taisnība. Mums ir saglabājušies viņu rakstības paraugi un tie pat ir atšifrēti. Tieši vakar iznāca viena interesanta intervija ar pētnieku kurš darbojas šajā jomā - ruclips.net/video/AzzE7GOvYz8/видео.html

@@laikadoma kur tulkojums, un ja arì bùs tulkojums, kàpèc jatic kàdam personàžam, tàdu gudrinieku ir tùkstošiem😂

@guntiskalmedadzis Ir daudz materiālu par šo tēmu. Varat paskatīties piemēram šeit: archive.org/details/MayaGlyphsBook1Sect1/mode/1up Šo darbu nav veicis viens cilvēks. Pie atšifrēšanas darbojās daudzi un pagāja gandrīz 100 gadi kamēr izdevās to paveikt. Youtubē arī var atrast daudz informācijas par atšifrēšanas tēmu un pašiem tekstiem. Meklējiet piemēram ar atslēgas vārdiem "deciphering the maya script". Tas jau sen nav nekāds jaunums.

Ja tā ir taisnība tad tas ir ļoti interesanti. Bet kur šis akmens ir tagad?

@@laikadoma Diemžēl akmens kādu laiku bija omes akmensdārzā un tā kā es nebiju drošs ka redzu tieši rūnas es tam akmenim nepievērsu īpašu uzmanību. Interesanti, ka ar laiku atmosfēras ietekmē zīmes akmenī gandrīz pilnīgi izzuda. Tā kā ome mums jau ir aizsaulē, lauku māju pārdevām un jaunie īpašnieki visu tur pārtaisīja. Akmens ir zudis.. bet pēc atmiņas atceros ka uz tā bija knapi saskatāmas divas rūnas. Viena bija līdzīga burtam F ar paceltām uz augšu abām strīpiņām, ļoti līdzīga rūnai ( fehu), otra tā kā bulta vai pusbulta, ei nu sazini. Žēl, bet es tam visam nepievērsu īpašu vērību, jo radi teica ka man vienkārši rēgojas..😀

Kādēļ tad uzreiz dunduki? Līdzīga situācija bija lielā daļā Ziemeļeiropas un ne tikai.

Stāstu par to kas pašam liekas interesanti un aktuāli. Par kādam "muļķībām" jūs runājat?

Sveiki, paldies par interesantajiem jautājumiem. Ja runājam par rakstības tēmu vērtējot noteiktu cilvēku attīstības līmeni, tad manuprāt viena lieta kas vēl jāņem vērā ir tas, ka pat ja kādiem cilvēkiem nebija attīstītas rakstības, tas vēl nenozīmē, ka viņi nebija spējīgi tādu izveidot. Ļoti iespējams ka rakstības nelietošana bija apzināts lēmums, tieši šī iespējamā iemesla dēļ, ka cilvēki varēja uzskatīt uzrakstītu informāciju par mazvērtīgāku nekā informāciju kuru stāsta no atmiņas. No mūsdienu viedokļa skatoties tā protams neliekas kā prātīga liecība, jo galu galā noveda pie liela informācijas zudumu, bet tajos laikos viņiem tas droši vien likās savādāk. Par to liecina piemēram Jūlija Cēzara pieraksti par Gallu kariem, kur pieminēti druīdi, kuri apzināti neesot lietojuši rakstību priekš savu gudrību pierakstīšanas. Tāpat pieminēts ka viņu apmācība, kas notika tikai mutiskā veidā iekaļot zināšanas atmiņā varēja ilgt pat 20 gadus, kas nozīmē ka nodoto zināšanu apjoms varēja būt patiešām liels. Par to ka vēsturiski cilvēki, īpaši tie kas nodarbojās ar garīgām lietām, atcerējās lielus informācijas apjomus ir labi fiksēts fakts. Piemēram agrāk viss vēdu teksts tika stāstīts/dziedāts tikai no galvas, kas patiešām ir liela apjoma informācija. Es gan īsti nezinu vai viens cilvēks bija spējīgs iegaumēt pilnīgi visu šo apjomu, iespējams tas notika pa daļām, kur viens cilvēks zināja piemēram rigvēdas tekstu, bet cits atarvēdas tekstu. Es pieļauju ka līdzīgi, ka pie ķeltiem un indiešiem bija arī pie mūsu senčiem. Ka varēja būt šī noteiktā garīdznieku šķira, kura iegaumēja lielus informācijas apjomus un pēc tam nodeva tās nākamajām paaudzēm. Arī mūsdienās ir gadījumi kad cilvēki iegaumē veselu grāmatu, vai pat vairāk nekā 1000 lapu garu informāciju. Tie paši arābi joprojām par svarīgu uzdevumu uzskata Korāna iegaumēšanu no galvas. It kā ir ziņas par budistu, kurš dzimis 1954. gadā un iegaumējis pat 16 000 lapu garu budistu tekstu, jeb 2.4 miljonus vārdu.

​@@laikadoma Jā, tieši dziedot varēja atcerēties daudz teksta. Senāk vīri sēdējuši pie galda zem ozola un rīkojuši sacensību, kurš zin vairāk dziesmu. Es no savas bērnības atceros, kā laukos pie svētku galda tika dziedāts. Piemēram, dziesma - Jūriņ' prasa smalku tīklu, laiviņ' baltu zēģelīt' ... iet laiviņa mirdzēdama līdz Ziemeļa namdurvīm... Ziemeļam bij skaistas meitas, tās es braucu lūkoties...

@@laikadoma Garīdznieki, aktieri un vēl dažu profesiju pārstāvji arī tagad iiegaumē lielus teksta masīvus, kas liecina par labu atmiņu vai trenētu atmiņu. Nav zināms, vai mums bija īpaši cilvēki, kam galvā bija visas dainas un citi uz to paļāvās. Tas ir pārāk mūsdienu ietekmēts skatījums un arī pārāk riskanti, ja cilvēks nomirst nepaguvios citam iemācīt. Tad paliek secinājums, ka katram vai gandrīz katram bija atmiņā daudz dziesmu ( dainas - mūsu garīgie teksti). Artis Kumsārs Madonas pusē apzinādams teicējas 80. gadu beigās secināja, ka katru gadu kapu kalniņā aiziet viens vesels dainu sējums. Ar to bija domāts, ka tās ir vēl nepierakstītas tautas dziesmas. Tomēr

@@agritaaraja7728 tiešī tā, melodija un ritms palīdz, tāpat arī kopā dziedāšana rada asociācijas, kas stiprina atmiņu.

Runājot par tiem iespējamajiem zinību glabātājiem, kuriem viss bija jāatceras. Tie notiekti bija vairāki cilvēki kas atcerējās vienus un tos pašus tekstus, nevis tikai viens, kā gadījumā tas tiešām būtu pārāk riskanti. Vairākas vēsturiskās liecības vēsta ka tajos laikos bija daļa cilvēku kas skatījās savādāk uz rakstīto vārdu, uzskatot to par mazvērtīgāku nekā runātu vārdu no atmiņas. Ja šādi cilvēki bija dominējoši notiektajā cilvēku grupā, tad tas varēja novest pie tā ka visā sabiedrībā nelieto rakstību. Garīgās informācijas gadījumā tas varētu būt saistīts arī ar to, ka vārdi/dziesmas bija obligāti jāizrunā kādā noteiktā balsī, intonācijā vai melodijā, ko pierakstos īsti nevarēja atveidot.

Sveiki, par darbaspējas zaudēšanu diemžēl neesmu interesējies, bet pieļauju ka varētu būt šādā statistika. Runājot par ukraiņiem tad es tos arī izdalīju atsevišķi šajā raidījumā.