Raidījumi par saistītām tēmām: Bailes no jaunizgrudrojumiem - ruclips.net/video/vSTVkFHpx7M/видео.html Latviešu valoda - ruclips.net/video/qeUbmzUsL7k/видео.html Pētot vēstures liecības - ruclips.net/video/AMtVWQLf-WY/видео.html
Ļoti labs temats! Jautājumu gan vairāk kā atbilžu, bet labi ka esi sācis kustināt šo. Skatu leņķis gan nav oriģināls. No šāda skatījuma balti un citi, kam nebija rakstības, ir atpalikuši attīstībā. Ja paskatamies no mūsu uzskatu sistēmas skatuleņķa, tad saprotams, ka šāda veida rakstība pārvilka treknu krustu lielai daļai mūsu nemateriālās kultūras vērtībām. Tai pašā laikā tieši rakstība ļāva publicēt tās dainas, kuras nu vēl paspēja pierakstīt. Padomāsim, cik laba atmiņa un izpratne par pasauli, aizsauli un saskarsmi ar visu, ieskaitot sevi, bija senajiem. Vai katrs zināja visus dainu sējumus no galvas? Vēl pasakas, melodijas utt.? Ko nozīmē mūsu valodā vārds burtnieks? Kādas rakstu atslēgas ir jostās, villainēs un vispār rotājumos? Priekš kam bija vajadzīgs mezglu raksts? Kā sazinājās arābu, romiešu, skandināvu tirgotāji ar mūsu senčiem? Kā senāk nosūtīja informāciju, ko nesen vēl darījām ar uz papīra rakstītu vēstuli, bet tagad jau jauni rīki un tehnoloģijas. Pats neredzu iespēju un nav pagaidām nepieciešamības atjaunot pilnībā šo visu, bet pētīt noteikti vajag. Lai izdodas! Bija ļoti interesanti klausīties pārskatu labā valodā!
Sveiki, paldies par interesantajiem jautājumiem. Ja runājam par rakstības tēmu vērtējot noteiktu cilvēku attīstības līmeni, tad manuprāt viena lieta kas vēl jāņem vērā ir tas, ka pat ja kādiem cilvēkiem nebija attīstītas rakstības, tas vēl nenozīmē, ka viņi nebija spējīgi tādu izveidot. Ļoti iespējams ka rakstības nelietošana bija apzināts lēmums, tieši šī iespējamā iemesla dēļ, ka cilvēki varēja uzskatīt uzrakstītu informāciju par mazvērtīgāku nekā informāciju kuru stāsta no atmiņas. No mūsdienu viedokļa skatoties tā protams neliekas kā prātīga liecība, jo galu galā noveda pie liela informācijas zudumu, bet tajos laikos viņiem tas droši vien likās savādāk. Par to liecina piemēram Jūlija Cēzara pieraksti par Gallu kariem, kur pieminēti druīdi, kuri apzināti neesot lietojuši rakstību priekš savu gudrību pierakstīšanas. Tāpat pieminēts ka viņu apmācība, kas notika tikai mutiskā veidā iekaļot zināšanas atmiņā varēja ilgt pat 20 gadus, kas nozīmē ka nodoto zināšanu apjoms varēja būt patiešām liels. Par to ka vēsturiski cilvēki, īpaši tie kas nodarbojās ar garīgām lietām, atcerējās lielus informācijas apjomus ir labi fiksēts fakts. Piemēram agrāk viss vēdu teksts tika stāstīts/dziedāts tikai no galvas, kas patiešām ir liela apjoma informācija. Es gan īsti nezinu vai viens cilvēks bija spējīgs iegaumēt pilnīgi visu šo apjomu, iespējams tas notika pa daļām, kur viens cilvēks zināja piemēram rigvēdas tekstu, bet cits atarvēdas tekstu. Es pieļauju ka līdzīgi, ka pie ķeltiem un indiešiem bija arī pie mūsu senčiem. Ka varēja būt šī noteiktā garīdznieku šķira, kura iegaumēja lielus informācijas apjomus un pēc tam nodeva tās nākamajām paaudzēm. Arī mūsdienās ir gadījumi kad cilvēki iegaumē veselu grāmatu, vai pat vairāk nekā 1000 lapu garu informāciju. Tie paši arābi joprojām par svarīgu uzdevumu uzskata Korāna iegaumēšanu no galvas. It kā ir ziņas par budistu, kurš dzimis 1954. gadā un iegaumējis pat 16 000 lapu garu budistu tekstu, jeb 2.4 miljonus vārdu.
@@laikadoma Jā, tieši dziedot varēja atcerēties daudz teksta. Senāk vīri sēdējuši pie galda zem ozola un rīkojuši sacensību, kurš zin vairāk dziesmu. Es no savas bērnības atceros, kā laukos pie svētku galda tika dziedāts. Piemēram, dziesma - Jūriņ' prasa smalku tīklu, laiviņ' baltu zēģelīt' ... iet laiviņa mirdzēdama līdz Ziemeļa namdurvīm... Ziemeļam bij skaistas meitas, tās es braucu lūkoties...
@@laikadoma Garīdznieki, aktieri un vēl dažu profesiju pārstāvji arī tagad iiegaumē lielus teksta masīvus, kas liecina par labu atmiņu vai trenētu atmiņu. Nav zināms, vai mums bija īpaši cilvēki, kam galvā bija visas dainas un citi uz to paļāvās. Tas ir pārāk mūsdienu ietekmēts skatījums un arī pārāk riskanti, ja cilvēks nomirst nepaguvios citam iemācīt. Tad paliek secinājums, ka katram vai gandrīz katram bija atmiņā daudz dziesmu ( dainas - mūsu garīgie teksti). Artis Kumsārs Madonas pusē apzinādams teicējas 80. gadu beigās secināja, ka katru gadu kapu kalniņā aiziet viens vesels dainu sējums. Ar to bija domāts, ka tās ir vēl nepierakstītas tautas dziesmas. Tomēr
Runājot par tiem iespējamajiem zinību glabātājiem, kuriem viss bija jāatceras. Tie notiekti bija vairāki cilvēki kas atcerējās vienus un tos pašus tekstus, nevis tikai viens, kā gadījumā tas tiešām būtu pārāk riskanti. Vairākas vēsturiskās liecības vēsta ka tajos laikos bija daļa cilvēku kas skatījās savādāk uz rakstīto vārdu, uzskatot to par mazvērtīgāku nekā runātu vārdu no atmiņas. Ja šādi cilvēki bija dominējoši notiektajā cilvēku grupā, tad tas varēja novest pie tā ka visā sabiedrībā nelieto rakstību. Garīgās informācijas gadījumā tas varētu būt saistīts arī ar to, ka vārdi/dziesmas bija obligāti jāizrunā kādā noteiktā balsī, intonācijā vai melodijā, ko pierakstos īsti nevarēja atveidot.
Iesaku izlasīt Andreja Kavacis grāmatu "Baltu senvēsture". Paldies par Jūsu aktivitāti latviešu vēstures izzināšanā, identitātes stiprināšanā. Apsveicami!
@@laikadoma Protoindiešu civilizācijas rakstu plāksnītes no 3.-2.g.tūkst pr Kr ir līdzīgas rongo-rongo, nav atšifrētas.
Месяц назад
Frédéric Lenoir SVĒTĀ ODISEJA "Lielā ticību vēsture un garīgums no mūsu pirmsākumiem līdz mūsdienām." Iesaku izlasīt šādu grāmatu.Viņa satopama tikai franču valodā.
Yes, it's highly possible that they didn't. Later in the video there is also some thought on possible reasons for that. I also included some larger perspective on Northern European region in general.
Konkrētus faktus par baltu rakstību? Raidījumā ir pieminēti 4 varianti par iespējamo baltu rakstību. Diemžēl neviens no tiem nav oriģināls, tāpēc iespējami arī viltojumi. Iespējams baltiem tomēr nav bijusi sava rakstība, potenciāloe iemesli tam ir pieminēti raidījuma beigās. Ar laika kodiem ir atzīmētas vietas no kurām var sākt skatīties par konkrēto tēmu.
Raidījumi par saistītām tēmām:
Bailes no jaunizgrudrojumiem - ruclips.net/video/vSTVkFHpx7M/видео.html
Latviešu valoda - ruclips.net/video/qeUbmzUsL7k/видео.html
Pētot vēstures liecības - ruclips.net/video/AMtVWQLf-WY/видео.html
Paldies jums par jūsu darbu, ļoti interesanti skatīties
Ļoti labs temats! Jautājumu gan vairāk kā atbilžu, bet labi ka esi sācis kustināt šo. Skatu leņķis gan nav oriģināls. No šāda skatījuma balti un citi, kam nebija rakstības, ir atpalikuši attīstībā. Ja paskatamies no mūsu uzskatu sistēmas skatuleņķa, tad saprotams, ka šāda veida rakstība pārvilka treknu krustu lielai daļai mūsu nemateriālās kultūras vērtībām. Tai pašā laikā tieši rakstība ļāva publicēt tās dainas, kuras nu vēl paspēja pierakstīt. Padomāsim, cik laba atmiņa un izpratne par pasauli, aizsauli un saskarsmi ar visu, ieskaitot sevi, bija senajiem. Vai katrs zināja visus dainu sējumus no galvas? Vēl pasakas, melodijas utt.? Ko nozīmē mūsu valodā vārds burtnieks? Kādas rakstu atslēgas ir jostās, villainēs un vispār rotājumos? Priekš kam bija vajadzīgs mezglu raksts? Kā sazinājās arābu, romiešu, skandināvu tirgotāji ar mūsu senčiem? Kā senāk nosūtīja informāciju, ko nesen vēl darījām ar uz papīra rakstītu vēstuli, bet tagad jau jauni rīki un tehnoloģijas. Pats neredzu iespēju un nav pagaidām nepieciešamības atjaunot pilnībā šo visu, bet pētīt noteikti vajag. Lai izdodas! Bija ļoti interesanti klausīties pārskatu labā valodā!
Sveiki, paldies par interesantajiem jautājumiem.
Ja runājam par rakstības tēmu vērtējot noteiktu cilvēku attīstības līmeni, tad manuprāt viena lieta kas vēl jāņem vērā ir tas, ka pat ja kādiem cilvēkiem nebija attīstītas rakstības, tas vēl nenozīmē, ka viņi nebija spējīgi tādu izveidot. Ļoti iespējams ka rakstības nelietošana bija apzināts lēmums, tieši šī iespējamā iemesla dēļ, ka cilvēki varēja uzskatīt uzrakstītu informāciju par mazvērtīgāku nekā informāciju kuru stāsta no atmiņas. No mūsdienu viedokļa skatoties tā protams neliekas kā prātīga liecība, jo galu galā noveda pie liela informācijas zudumu, bet tajos laikos viņiem tas droši vien likās savādāk.
Par to liecina piemēram Jūlija Cēzara pieraksti par Gallu kariem, kur pieminēti druīdi, kuri apzināti neesot lietojuši rakstību priekš savu gudrību pierakstīšanas. Tāpat pieminēts ka viņu apmācība, kas notika tikai mutiskā veidā iekaļot zināšanas atmiņā varēja ilgt pat 20 gadus, kas nozīmē ka nodoto zināšanu apjoms varēja būt patiešām liels.
Par to ka vēsturiski cilvēki, īpaši tie kas nodarbojās ar garīgām lietām, atcerējās lielus informācijas apjomus ir labi fiksēts fakts. Piemēram agrāk viss vēdu teksts tika stāstīts/dziedāts tikai no galvas, kas patiešām ir liela apjoma informācija. Es gan īsti nezinu vai viens cilvēks bija spējīgs iegaumēt pilnīgi visu šo apjomu, iespējams tas notika pa daļām, kur viens cilvēks zināja piemēram rigvēdas tekstu, bet cits atarvēdas tekstu.
Es pieļauju ka līdzīgi, ka pie ķeltiem un indiešiem bija arī pie mūsu senčiem. Ka varēja būt šī noteiktā garīdznieku šķira, kura iegaumēja lielus informācijas apjomus un pēc tam nodeva tās nākamajām paaudzēm.
Arī mūsdienās ir gadījumi kad cilvēki iegaumē veselu grāmatu, vai pat vairāk nekā 1000 lapu garu informāciju. Tie paši arābi joprojām par svarīgu uzdevumu uzskata Korāna iegaumēšanu no galvas. It kā ir ziņas par budistu, kurš dzimis 1954. gadā un iegaumējis pat 16 000 lapu garu budistu tekstu, jeb 2.4 miljonus vārdu.
@@laikadoma Jā, tieši dziedot varēja atcerēties daudz teksta. Senāk vīri sēdējuši pie galda zem ozola un rīkojuši sacensību, kurš zin vairāk dziesmu. Es no savas bērnības atceros, kā laukos pie svētku galda tika dziedāts.
Piemēram, dziesma - Jūriņ' prasa smalku tīklu, laiviņ' baltu zēģelīt' ... iet laiviņa mirdzēdama līdz Ziemeļa namdurvīm... Ziemeļam bij skaistas meitas, tās es braucu lūkoties...
@@laikadoma Garīdznieki, aktieri un vēl dažu profesiju pārstāvji arī tagad iiegaumē lielus teksta masīvus, kas liecina par labu atmiņu vai trenētu atmiņu. Nav zināms, vai mums bija īpaši cilvēki, kam galvā bija visas dainas un citi uz to paļāvās. Tas ir pārāk mūsdienu ietekmēts skatījums un arī pārāk riskanti, ja cilvēks nomirst nepaguvios citam iemācīt. Tad paliek secinājums, ka katram vai gandrīz katram bija atmiņā daudz dziesmu ( dainas - mūsu garīgie teksti). Artis Kumsārs Madonas pusē apzinādams teicējas 80. gadu beigās secināja, ka katru gadu kapu kalniņā aiziet viens vesels dainu sējums. Ar to bija domāts, ka tās ir vēl nepierakstītas tautas dziesmas. Tomēr
@@agritaaraja7728 tiešī tā, melodija un ritms palīdz, tāpat arī kopā dziedāšana rada asociācijas, kas stiprina atmiņu.
Runājot par tiem iespējamajiem zinību glabātājiem, kuriem viss bija jāatceras. Tie notiekti bija vairāki cilvēki kas atcerējās vienus un tos pašus tekstus, nevis tikai viens, kā gadījumā tas tiešām būtu pārāk riskanti.
Vairākas vēsturiskās liecības vēsta ka tajos laikos bija daļa cilvēku kas skatījās savādāk uz rakstīto vārdu, uzskatot to par mazvērtīgāku nekā runātu vārdu no atmiņas. Ja šādi cilvēki bija dominējoši notiektajā cilvēku grupā, tad tas varēja novest pie tā ka visā sabiedrībā nelieto rakstību. Garīgās informācijas gadījumā tas varētu būt saistīts arī ar to, ka vārdi/dziesmas bija obligāti jāizrunā kādā noteiktā balsī, intonācijā vai melodijā, ko pierakstos īsti nevarēja atveidot.
Iesaku izlasīt Andreja Kavacis grāmatu "Baltu senvēsture". Paldies par Jūsu aktivitāti latviešu vēstures izzināšanā, identitātes stiprināšanā. Apsveicami!
Sveiki, Andreja Kavača grāmatu esmu lasījis, vēlāk raidījumā tā ir pieminēta.
Paldies!
Paldies, ļoti interesanti
Jauki Jūs atkal dzirdēt! Gribas domāt, ka r zīmes tomēr ir simboli, ne tikai ornamenti. Un domāti kā vēstījums, ko kāds prata lasīt
paldies, ir par ko pārdomāt ieskatoties pagātnē!
Bija mezglu raksts - "kuru dziesmu nodziedāju to satinu kamolā- bija mezglu raksts kā indiāniem -kipu.Rakstu zīmes ir dažādas.
Эпос о Гильгамеше,
Neatšifrētās rongo-rongo rakstu plātnes no lieldienu salām?
Sveiki, iespējams rongo raksts arī ir individuāli izvedota rakstība, bez aizguvumiem no citām rakstībām.
@@laikadoma Protoindiešu civilizācijas rakstu plāksnītes no 3.-2.g.tūkst pr Kr ir līdzīgas rongo-rongo, nav atšifrētas.
Frédéric Lenoir
SVĒTĀ ODISEJA
"Lielā ticību vēsture
un garīgums no mūsu pirmsākumiem līdz mūsdienām." Iesaku izlasīt šādu grāmatu.Viņa satopama tikai franču valodā.
Sveiki, vai tur ir kautkas saistīts ar šī video tēmu?
hmmm
Mes esam viena no Daku ciltim. Untas tiks pieradits desmit gadu laika.
Muļķība labiesiem bija jazin keburi😊
In short, no, there was no Baltic script before the arrival of the Christians. And all the runes that have been found are just aesthetic adornments.
Yes, it's highly possible that they didn't.
Later in the video there is also some thought on possible reasons for that. I also included some larger perspective on Northern European region in general.
Varbùt tomèr beidzot vajadzètu piesaukt kàdus konkretus faktus, citàdi sanàk tàds, bla, bla?😞🤔
Konkrētus faktus par baltu rakstību? Raidījumā ir pieminēti 4 varianti par iespējamo baltu rakstību. Diemžēl neviens no tiem nav oriģināls, tāpēc iespējami arī viltojumi.
Iespējams baltiem tomēr nav bijusi sava rakstība, potenciāloe iemesli tam ir pieminēti raidījuma beigās.
Ar laika kodiem ir atzīmētas vietas no kurām var sākt skatīties par konkrēto tēmu.
Ja jau nav rakstības, tad nav arī faktu. Faktus vajadzētu piesaukt, ja apgalvotu, ka rakstība ir bijusi.
@@luna181618 neko nesapratu, no kurienes tad viss tas murgojums, varbut butu beidzot jàpieràda, ka nebija tàs rakstibas?😞☹
@@laikadoma netaisos tèrèt savu laiku lai klausìtos minèjumus, ļoti neintresanti
@@guntiskalmedadzis Jā, zinātne pieder tiem, kuriem ir interesanti minējumi, hipotēzes, varianti.
Jā jā balti baigie dunduki😂
Kādēļ tad uzreiz dunduki? Līdzīga situācija bija lielā daļā Ziemeļeiropas un ne tikai.