ReTV: Neraugoties uz nodarītajiem zaudējumiem, Zemgalē tik un tā būs labākā raža

Pēc nedēļas sākumā piedzīvotās vētras un plūdiem daudzviet Zemgales zemnieki atsākuši labības novākšanu. ReTV uzrunātie Dobeles novada lauksaimnieki teic, ka zaudējumi nebūšot būtiski, vien graudu kvalitāte būs sliktāka. Rekordražas šogad noteikti nebūšot, bet, kā prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), neraugoties uz dabas stihijas nodarītajiem zaudējumiem, Zemgalē tik un tā būšot labākā raža.
Četras dienas pēc vētras un rekordlielā nokrišņu daudzuma Zemgalē atkal redzami kombaini. Situācija laukos gan ir visai dažāda. Dažviet nenokultie kvieši mirkst ūdenī, bet citviet labības novākšana sākusies jau vakar. Dobeles novada Penkules pagasta z/s “Straumēni” saimnieks Ivars Stanga stāsta, ka pietrūkušas dažas dienas,lai līdz dabas stihijai visa labība jau būtu novākta. “Līdz vētrai ir paņemts viss rapsītis un nepilni 50% ziemas kviešu. Vakar sākām pēcpusdienā kult. Mitrums bija 19%, bet tad nokritās uz 17%. Lauki pieguldīti, šur tur ūdentiņš ir, bet, ja būs šitāds laiks, tad jau novāksim. Būs viss kārtībā.”
Saimniecībā ir pašiem sava kalte, kas darbojas uz pilnu jaudu, bet pārējā labība tiek bērta kaudzēs un gaida savu kārtu. Saimnieks stāsta, ka lietus graudu kvalitāti esot pazeminājis. Vakar nokulto labību var atšķirt pēc krāsas. LLKC augkopības konsultants Andris Skudra: “Šobrīs situācija ir tāda, ka jūnijā un jūlijā bija karstuma periods, augi strauji nogatavojās. Kulšanu sākām desmit dienas ātrāk nekā ierasts, līdz ar to graudi nespēja pilnvērtīgi attīstīties. Proteīns šogad ir zemāks, un šie nokrišņi, kas būtībā veicina proteīna izskalošanos, varētu to vēl samazināt.”
Graudu cena šogad biržās esot ļoti mainīga, tāpēc izdarīt secinājumus, vai šo gadu varēs saukt par labu, vai ne “Straumēnu”saimnieks vēl neņemoties. Bukaišu pagasta z/s “Ciedras” lauki ir mitri, bet arī šeit vakar jau mēģināts atsākt kulšanu. Saimnieks Artis Lillais stāsta: “Mēs tādu lielu krenķi neķeram. Salīdzinot ar 2023. gada vētru, šis tāds maziņš papūtiens vien bija. Tik nokrišņu daudz vairāk, bet, kā es jau jums iepriekš teicu, tas slapjums mums diezgan ātri ir uzsūcies, jo praktizējam bezaršanas vai minimalizētās aršanas tehnoloģiju. Zemes kapilārā tehnoloģija strādā diezgan efektīvi. To mēs šoreiz arī tā labi pārliecinājāmies.”
Labība laukos gan ir sagūlusi, bet ar mūsdienu tehniku nokult to varēšot. “Ciedru” saimnieks stāsta,ka mēģinot rast risinājumu, pēc pagājušā gada vētras laukā palikušajiem kviešiem līdzās piesēti zirņi. Šā gada vētrā zirņi mazliet pasargājuši kviešu vārpas, tāpēc, visticamāk, šo metodi turpināšot arī nākamgad. Lillais: “Tā kā zeme ir ļoti mitra, kulšana ir apgrūtināta, jo kombainam atbalsta virsmas hederī grūž zemi, bet kult var. Kau kāds zudumiņš jau būs, bet nebūs būtisks.”
Dažviet zemgalē jau gatavojas zemes aršanai, tomēr tam zeme vēl izrādījusies pārāk slapja. Kā ReTV skaidro LLKC, ja ziemas rapsi izdosiesies iesēt vismaz līdz 25. augustam,viss būšot labi. Par rekordražām šogad gan varot aizmirst, tomēr Zemgalē, neraugoties uz lietavu un vētras nodarīto postu, visticamāk, būšot vislabākie rezultāti., kam sekošot Vidzeme, Kurzeme un visbeidzot Latgale.
Lai saprastu, cik lielu iespaidu vētra atstājusi, kopš vakardienas zemniekus aicina Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegt informāciju par postījumu apmēru.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024