LLL2020plus - Raimonds Staprāns "Paula Kalniņa tiesāšana" - Latviešu lugu lasījumi 2020

Raimonda Staprāna lugas “Paula Kalniņa tiesāšana “ saīsināts lasījums.
Raimonda Staprāna ievadvārdi.
Lomās:
BERĢIS PĒTERIS, Paula Kalniņa advokāts - Ingmārs Čaklais (GB)
KALNIŅŠ PAULS, Saeimas priekšsēdis - Gundars Āboliņš (LV)
KLĀRA, viņa sieva - Māra Lewis (US)
VANKS, Politiskās pārvaldes darbinieks - Gints Danne (BE)
FRIDRICHSONS JĀNIS, Politiskās pārvaldes priekšnieks -Henrijs Timmermanis (GB)
ULMANIS KĀRLIS, Ministru prezidents, pučists - Guntars Avinelis (NO)
PALKAVNIEKS JĀNIS, Kaŗa tiesas priekšsēdis - Arnis Drille (DE)
KARČEVSKIS JĀNIS, prokurors - Inguss Priede (GB)
ŠTIGLICS ROBERTS, Politiskās pārvaldes aģentūras vadītājs - Mārtiņš Vīksna (GB)
SARGS / REMARKAS Mārtiņš Zinbergs (US)
Režija: Māra Lewis, Ingmārs Čaklais
Video: Inguss Priede
Video montāža: Mārtiņš Zinbergs
Grafika: Linda Treija, izmantota Raimonda Staprāna glezna Krēsls Nāves tuksnesī
Eļļa. 48"x 44". 1983
Lugas pilnā versija lasāma:
jaunagaita.net...
"Pauls Kalniņš atlikušos Latvijas neatkarības gadus nodzīvoja kā nepilsonis. Boļševikiem ienākot, viņš atteicās ar tiem sadarboties, kā iemeslu minot zvērestu, ko devis Latvijas Satversmei. Vācu frontei sabrūkot, evakuējās uz Vāciju, kur īsu laiku atsāka savu ārsta praksi. Mira 1945. gadā Austrijā.
Klāra pēc vīra nāves pārcēlās uz Zviedriju, kur sarakstīja atmiņu grāmatu Liesmainie gadi.
Abu Kalniņu dēlu Bruno notiesāja uz trim gadiem pārmācības namā. Pēc soda izciešanas izraidīja no Latvijas.
Fridrichsons palika savā amatā līdz boļševiku okupācijai 1940. gadā. Tad mistiskā kārtā pazuda. Daži domā, ka izsūtīts, bet pulkvedis Osis apgalvo, ka, pēc armijas pretizlūkošanas ziņām, esot visu laiku bijis padomju aģents.
Apgabaltiesas priekšsēdētājs Antons Karčevskis, kuŗš sarakstīja apsūdzību pret Paulu Kalniņu, jaunībā ir bijis komunistu partijas kandidāts. Viņš, boļševikiem ienākot, sastādīja komunistu režīmam arestējamo latviešu patriotu sarakstu. Šī nodevība viņu tomēr nepaglabā, un viņu izsūtīja. Robertu Štiglicu nacisti iecēla par Rīgas prefektu. Kā tāds viņš ņēma aktīvu lomu žīdu likvidēšanā. Vēlāk, baidot ar bargiem sodiem, viņš parakstīja pavēli iesaukšanai SS leģionā.
Palkavnieku Bangerskis vācu laikā iecēla par Sevišķās leģiona kaŗa tiesas priekšsēdi. Viņa vadībā tiesa piesprieda nāves sodu diviem latviešiem, kuŗi bija izvairījušies no iesaukšanas leģionā. Vēlāk Štuthofā viņš kopā ar vāciešiem tiesāja kureliešus.
Un Ulmanis? Padzirdējis par Paula Kalniņa attaisnošanu, viņš dusmās izsaucies:
Būtu viņam kaut vismaz vienu dienu piešķīruši! "
Dramaturga piezīmes:
Vēsturnieka Ādolfa Šildes uztverē Latvija, sākot ar 1934. gadu, kļuva par policijas valsti. Neskatoties uz to, der atcerēties, ka brīvību un demokrātiju toreiz atbalstīja droši vien ne vairāk kā puse tautas un ka laba tiesa latviešu pēc „stingra saimnieka”, kuŗš tad ievestu kārtību, drošību un materiālu labklājību, ilgojas vēl šodien.
Pati tiesas prāva patiesībā ilga trīs dienas, kuŗā kopā ar Paulu Kalniņu tiesāja arī viņa dēlu Bruno, kā arī divus citus sociāldemokrātu Saeimas deputātus. Lai dramatiski neizplūstu, fokusā ir tikai Paula Kalniņa lieta. Satversmes laušana un minēto deputātu tiesāšana iznīcināja Latviju kā tiesisku veidojumu.
Paula Kalniņa politiskā filozofija jau toreiz dažos punktos bija līdzīga tai, kāda šodien valda Eiropas Savienībā.
R.S.