Bērnība. Pieci stāsti par. Otrās padomju okupācijas laiks.

Поделиться
HTML-код
  • Опубликовано: 16 ноя 2020
  • Video stāstu sērija “Bērnība. Pieci stāsti par” veidota no Latvijas Okupācijas muzeja audiovizuālo materiālu krājumā esošajām liecībām. Atmiņu fragmenti apkopoti piecos stāstos, kas atklāj bērnu dzīvi dažādos Latvijas 20. gadsimta vēstures posmos. Ģimene, rotaļas, darbs, skolas dzīve un valoda - tie ir daži no aspektiem, caur kuriem atklājas dzīve “ar bērna acīm”.
    Pēc kara un pēckara grūtībām dzīve 60.-70. gados iegāja it kā normālās sliedēs. Bērni dzīvoja savu bērna dzīvi Latvijas PSR, daudz ko neizprotot un nezinot par pieaugušo dzīvi. Sarmīte Ozoliņa (dz. 1960) bērnību pavada neziņā par savas tautas un ģimenes patieso vēsturi, jo, baidoties no padomju varas represijām, mājinieki par to nerunāja. Padomju ideoloģija ietekmēja bērnu dzīvi - Uldis Ābiķis (dz. 1956) atceras skolu un savus centienus iegūt nelegālo literatūru, vēlāk pieaugot, viņš vairākkārt ir bijis represēts un piespiedu kārtā ārstēts psihiatriskajās slimnīcās par nepakļaušanos pastāvošajai varai. Afganistānas kara veterāns Alvils Dumpis (dz. 1968) bērnībā ar nepacietību gaida dienestu Padomju armijā. Diāna Siliņa (dz. 1964) atceras, ka skolā bija obligātā militārā apmācība, bet Sandra Cīrule (dz. 1964), stāsta par to, ka viņa kā pioniere slepus kristīta baznīcā. Lauma Zušēvica (dz. 1954), bērnību pavadot trimdā ASV, uzsver, cik svarīgi viņas ģimenei bija saglabāt latviešu valodu.
    Projektu “Bērnība. Pieci stāsti par.” atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Комментарии •