Pelāģija - zivs neatrodas pie grunts, bet klejo savā nodabā pa pusūdeni augstāk vai zemāk. Mūsu iekšējos ūdeņos pilnīgi normāla prakse - lielās zivis, īpaši zandarti gandrīz vienmēr atrodas visur izņemot pie grunts. Ar jaunajām tehnoloģijām šāda cope ir vieglāka, jo redzi pa ko mest, bez tām, sanāk loterija - jāpiemeklē māneklim svars un jāsaprot cik augstu vai zemu atrodas zivis, bet ar pacietību un ticību var panākt labus rezultātus. Vasarā zivis vispār ļoti bieži atrodas augšējos slāņos jo ir termoķīlis dēļ karstā ūdens. Tad noķeršana ir īpašs izaicinājums - smags darbs, janās tehnoloģijas vai velce.
@@LielaisLoms pusūdens ir pusūdens un pelāģija ir pelāģija. Šī ir nepareiza prakse, kas ir iegājusies. Pelāģija ir atklātie ūdeņi (okeāns) ar tevis nosauktajām īpašībām - izņemot grunti un krasta zonu. Pelāģiskas zivis ir bara zivis. Eholotes, sonārus, live tech izmanto tikai lai atrastu tās. Tikpat labi var ar kristāla bumbu vai kaimiņieni 😉. Zandarts, līdaka pusūdenī ir zivs pusūdenī, jo, piemēram, Daugava ne tuvu nav atklātie ūdeņi. Ja nu tiešām dikti gribas pievilkt aiz matiem, un neko lielāku par Ķīšezeru mūžā nav redzēts, tad, pieņemsim, ka ezers ir atklātie ūdeņi, tajā ir vīķu bariņš (aiz matiem pievilktā pelāģiskā zivs) un to noskatīja draudīgs zandarts. Piemēram, tu šo zandartu atradi, jo čoms tev teica, ka tur ir, kuram to teica kaimiņiene. Es šo jautājumu regulāri uzdodu visiem, kas runā par pelāģiju, bet atbildēt vai paskaidrot nevar. Tu esi pirmais, kas sniedz skaidrojumu, lai nu kāds tas būtu
paldies
Priekā!
Отличный магазин!
Ne asakas!
Sveiks!
Pieminēji pelāģisko copi - ko nozīmē pelāģija un kā to attiecināt uz mūsu iekšējo ūdeņu zivīm?
Pelāģija - zivs neatrodas pie grunts, bet klejo savā nodabā pa pusūdeni augstāk vai zemāk. Mūsu iekšējos ūdeņos pilnīgi normāla prakse - lielās zivis, īpaši zandarti gandrīz vienmēr atrodas visur izņemot pie grunts. Ar jaunajām tehnoloģijām šāda cope ir vieglāka, jo redzi pa ko mest, bez tām, sanāk loterija - jāpiemeklē māneklim svars un jāsaprot cik augstu vai zemu atrodas zivis, bet ar pacietību un ticību var panākt labus rezultātus.
Vasarā zivis vispār ļoti bieži atrodas augšējos slāņos jo ir termoķīlis dēļ karstā ūdens. Tad noķeršana ir īpašs izaicinājums - smags darbs, janās tehnoloģijas vai velce.
@@LielaisLoms pusūdens ir pusūdens un pelāģija ir pelāģija. Šī ir nepareiza prakse, kas ir iegājusies. Pelāģija ir atklātie ūdeņi (okeāns) ar tevis nosauktajām īpašībām - izņemot grunti un krasta zonu. Pelāģiskas zivis ir bara zivis. Eholotes, sonārus, live tech izmanto tikai lai atrastu tās. Tikpat labi var ar kristāla bumbu vai kaimiņieni 😉. Zandarts, līdaka pusūdenī ir zivs pusūdenī, jo, piemēram, Daugava ne tuvu nav atklātie ūdeņi. Ja nu tiešām dikti gribas pievilkt aiz matiem, un neko lielāku par Ķīšezeru mūžā nav redzēts, tad, pieņemsim, ka ezers ir atklātie ūdeņi, tajā ir vīķu bariņš (aiz matiem pievilktā pelāģiskā zivs) un to noskatīja draudīgs zandarts. Piemēram, tu šo zandartu atradi, jo čoms tev teica, ka tur ir, kuram to teica kaimiņiene. Es šo jautājumu regulāri uzdodu visiem, kas runā par pelāģiju, bet atbildēt vai paskaidrot nevar. Tu esi pirmais, kas sniedz skaidrojumu, lai nu kāds tas būtu
Paldies par komentāru!