Ārkārtīgi interesanta un noderīga intervija! Jo īpaši būtiskais jautājums par psiholoģijas un teoloģijas attiecībām un tādu daudzu mācītāju piemirstu tēmu, kam bija lielisks nosaukums teoloģiskajā terminoloģijā: poimēnika - dvēseļu kopšana. Latvijā ārkārtīgi pietrūkst klasiskās teoloģijas (bibliskā nozīmē) izglītotu psihoterapeitu. Ir daži jauki un atsaucīgi cilvēki (no bijušās Jura Rubeņa draudzes), kas mēģinot apvienot psihoterapiju ar "teoloģiju" paši to neapzinoties bīstami staigā pa ezotērikas robežām. Uz šī fona vienkārši katostrofāli pietrūkst psihoterapeitu, kas varētu saprast gan postraumatiskā stresa problēmas, gan bīstamā negatīvā egocentrisma problēmas (kas veicina pašdestrukciju) un ir savā ziņā mazticības (Dieva piedošanai) sekas. Citiem vārdiem, vnk brīžiem nav ar ko parunāt par psihosomātiku un ko darīt kā kristietei ar bīstamām hroniskām sāpēm, jo liela daļa primitīvo psiholoģijas skolu "izpildītāju" virza uz pozitīvo egocentrismu, kas rezultātā nav ne ar ko labāks (un man bija iesākums pašreizējām problēmām). Ļoti gribētu tikt pie Gata Līduma uz konsultācijām. Ticu, ka viņš spētu palīdzēt. Vai precīzāk, Kristus caur viņu - spētu palīdzēt.
Kad Gatis Līdums teica, lai taču cilvēki beidz stresot par pasauli! Tad gaidīju teikumu: nu, izej taču ārā, paveries saulē un debesīs, pastaigājies un izbaudi dabu, ko Dievs ir radījis! Bet tas diemžēl palika nepateikts, palika pie segas, ko pārvilkt pār galvu. 😉
Ir ļoti viegli klausīties un uztvert brīvu cilvēku. Paldies un gaidām nākošās sarunas!
Šito onkulīti lūdzu vajag vēl!
Ceram uz to❤
Paldies par šo sarunu, kolosāla, vērtīga! 👍🤩
Prieks censties - man arī šī bija viena no foršākajām sarunām! ❤
un lūdzu noteikti vēl vienu sarunu- par laulību utt.🙏
Ļoti ceru uz to! 🙌
Ārkārtīgi interesanta un noderīga intervija! Jo īpaši būtiskais jautājums par psiholoģijas un teoloģijas attiecībām un tādu daudzu mācītāju piemirstu tēmu, kam bija lielisks nosaukums teoloģiskajā terminoloģijā: poimēnika - dvēseļu kopšana.
Latvijā ārkārtīgi pietrūkst klasiskās teoloģijas (bibliskā nozīmē) izglītotu psihoterapeitu. Ir daži jauki un atsaucīgi cilvēki (no bijušās Jura Rubeņa draudzes), kas mēģinot apvienot psihoterapiju ar "teoloģiju" paši to neapzinoties bīstami staigā pa ezotērikas robežām.
Uz šī fona vienkārši katostrofāli pietrūkst psihoterapeitu, kas varētu saprast gan postraumatiskā stresa problēmas, gan bīstamā negatīvā egocentrisma problēmas (kas veicina pašdestrukciju) un ir savā ziņā mazticības (Dieva piedošanai) sekas. Citiem vārdiem, vnk brīžiem nav ar ko parunāt par psihosomātiku un ko darīt kā kristietei ar bīstamām hroniskām sāpēm, jo liela daļa primitīvo psiholoģijas skolu "izpildītāju" virza uz pozitīvo egocentrismu, kas rezultātā nav ne ar ko labāks (un man bija iesākums pašreizējām problēmām).
Ļoti gribētu tikt pie Gata Līduma uz konsultācijām. Ticu, ka viņš spētu palīdzēt. Vai precīzāk, Kristus caur viņu - spētu palīdzēt.
Kad Gatis Līdums teica, lai taču cilvēki beidz stresot par pasauli! Tad gaidīju teikumu: nu, izej taču ārā, paveries saulē un debesīs, pastaigājies un izbaudi dabu, ko Dievs ir radījis! Bet tas diemžēl palika nepateikts, palika pie segas, ko pārvilkt pār galvu. 😉