Nejauši iemācīts arods pārtop iemīļotā darbā; sieviete - autobusu vadītāja un instruktore
HTML-код
- Опубликовано: 28 июл 2015
- Daudziem vīriešiem viņa likusi mulst ne tikai savas jaunības vai skaistuma, bet arī izvēlētā aroda dēļ. Jau vairākus gadus jēkabpiliete Linda Grigorjeva vada autobusus reisos pa Krustpils novadu, uz Rēzekni, Daugavpili, Alūksni, arī Bausku.
Linda Grigorjeva SIA „Jēkabpils autobusu parks” par šoferi strādā jau trešo gadu. Tas gan nav vienīgais viņas iztikas pelnīšanas veids. Daudz ilgāk - sešus gadus viņu Jēkabpilī pazīst arī kā instruktori, kas māca braukt ar kravas automašīnām ar piekabi un autobusiem.
Linda stāsta, ka darbs šajā arodā sācies nejauši: „Es strādāju autoskolā, biju administratore, strādāju ar dokumentiem. Draugs instruktors vienreiz paprasīja: „Linda, vai vari pastrādāt? Nevaru iemācīt.” Tā vienreiz, otrreiz... No sākuma „pa kluso” mācīju, pēc tam izdomāju, ka jāiet uz kursiem. Pabeidzu Rīgā instruktoru kursus braukšanā ar vieglo automašīnu. Tad draugs prasīja: „Vari ar smago mašīnu?” Viņam bija jābrauc darīšanās. Tā pa drusciņai, pa drusciņai vien, līdz beigās kļuvu par smago mašīnu vadīšanas instruktori, bet draugs vispār aizgāja prom no instruktoriem.”
Lindai labāk patīk mācīt braukt cilvēkiem bez priekšzināšanām transporta līdzekļu vadīšanā: „Nav tā, ka tikai meitenes slikti mācās. Arī puišiem iet grūti, vismaz sākumā.”
Linda atzīst, ka sākumā sevi pierādīt bijis grūti, vīrieši raudzījušies ar skepsi, taču tagad daudzi izvēlas mācīties tieši pie viņas. Darbs autobusu parkā Lindai ļoti patīk, arī kolektīvs esot draudzīgs: „Sākumā jau visi bija piesardzīgi, kamēr izzināja, kas esmu par cilvēku, bet tagad es esmu savs „čoms”. Viņu vidū esmu savs „čoms”.”
Šoferes darbā neiztikt bez kuriozām situācijām. Linda stāsta piemēru: „Braucu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei, piebraucu pie pieturas, veru vaļā durvis, iekāpj vīrietis. Viņš uz mani skatās. Jautāju: „Līdz kurienei?” Viņš stāv apmulsis. Saku: „Mēs līdz Medņiem braucam.” Viņš: „Man līdz Medņiem. Es aizmirsu, līdz kurienei braukt.””
Instruktores darbā jaunā šoferīte ar kravas auto ar piekabi iemācījusi braukt piecas dāmas, dažas izvēlējušās strādāt par tālbraucējām. Linda gan nedomā visu mūžu būt šoferis: „Nē, es nedomāju, ka visu laiku strādāšu. Kaut gan visi smejas: „Linda, tu ar spieķīti mašīnā sēdēsi!” Man ir divi sapņi, ko es gribētu. Pirmais ir mehāniķa darbs. Nevis tā, lai strādātu, bet savam priekam. Otrs ir psiholoģija. Gribu mācīties par psihologu, jo man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem. Redzēs, kā sanāks - piepildīsies vai ne, bet ir tādi sapņi. Jā, instruktoram vispār ir jābūt labam psihologam, jo ar katru ir jāatrod kopīga valoda un katram ir kaut kā citādāk jāiemāca. Nav jau viens stils.”
Linda ir dzimusi jēkabpiliete, kādu laiku ar vecākiem dzīvojusi Rīgā, tad atbraukusi atpakaļ. „Tad, kad es divus mēnešus mācījos par instruktori, sapratu, ka Rīgā es negribētu ne dzīvot, ne strādāt. Aizbraukt, paciemoties - jā, jo Rīgā dzīvo mans vectēvs un krustmāte, bet dzīvot un strādāt Rīgā es negribētu,” stāsta šoferīte.
Kādreiz Lindas iecerēto jurista arodu tagad plāno apgūt viņas meita Kristīne. Linda stāsta: „Viņa tagad beidza 10.klasi. Kad mamma strādāja par pārdevēju, tad viņa teica, ka būs pārdevēja, kad par veikala vadītāju - tad būs veikala vadītāja, kad par bārmeni - tad būs bārmene. Tagad taisās iet uz Rīgu tālāk mācīties, tad jau redzēs. Par manu profesiju viņa saka: „Mammas nekad nav mājās, viņa vienmēr strādā.” Arī mana māsa, kad zvana un jautā, ko es darot, tad uzreiz piebilst: „Nesaki, es jau zinu - strādā. Ja tu pateiktu, ka tu atpūties, es nokristu no krēsla.” Tā ir pierasts. No sākuma tā bija spiesta lieta, bet tagad esmu tā pieradusi, ka nevaru iedomāties, ja tagad vajadzētu nedēļu mājās nosēdēt un neko nedarīt.”
Brīvā laika Lindai Grigorjevai ir maz. Kad sanāk atpūsties, viņai patīk ceļot. Tālākais, kur viņa bijusi, ir Vācija.
„Ceļot man patīk. Gribētu vēl ar smago mašīnu aizbraukt reisā uz Eiropu. Ir piedāvājuši, bet, kamēr te būs darbs, nebraukšu. Braukšu tikai tad, ja būs pavisam slikti, bet pamēģināt gribētu, jo Eiropā ļoti daudzas sievietes brauc ar smagajām mašīnām. Pie mums, Latvijā, ir tikai pāris meiteņu, kas brauc. Tas būtu interesanti.”
Linda atzīst, ka šoferis īsti nav sieviešu darbs. Taču, ja sanāks aizbraukt reisā uz Eiropu, viņa noteikti pastāstīs, kā gājis.
Simpātiska instruktore, ēsmu ļoti ļoti ļoti apmierināts.😉😉😉
Sieviete rūlle!!!
Superīga instruktore! Pats tiku mācīties pie viņas.
😚🌹💖🌹👏👍❤️🔥
Латышский женщины красивые. Светленькие.
Simpātiska instruktore,žēl,ka nemāca autoskolā "Kristīne",kurā apguvu teoriju,tagad jāapgūst braukšanu.Pilnīgi viņai piekrītu,ka instruktoram jābūt ar psiholoģijas zināšanām.Lai piepildās Lindas sapnis!
В Москве много женщин водят автобусы и ещё в метро работают
Riga algas lielakas,plus vairak perspektiva
Is she drunk?
ja
Cik noskatos, laikam pirms braukšanas iedzērusi kādu grādīgo
Savs coms ,nu nu es vinai lidz sim bridim nedotu masinu vai autobusu braukt,jo sieviete pie stures ka merkakis ar granatu rokas