ReTV: Šogad aprit 80 gadi, kopš nodega Valmieras pilsētas centrs

Šogad aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem, kultūras un materiālajām vērtībām. 1944. gadā par kaujas lauku kļuva vairākas Latvijas pilsētas. Tostarp arī Valmierā tika izpostīts tās vēsturiskais centrs. Lai atgādinātu un stāstītu vairāk par šo Latvijas traģisko laika posmu, Valmierā atklāta arī ceļojošā izstāde “1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā”.
1944. gada 23. septembrī Otrā pasaules kara laikā Valmieras centrs tika izpostīts pilnībā. Šeit nodega visas ēkas, atstājot valmieriešus bez mājām. Vienīgi šobrīd viens no Valmieras simboliem - Svētā Sīmaņa baznīca - so postošo ugunsgrēku pārdzīvoja, un tas redzams arī vēsturiskajās fotogrāfijās.
Padomju laikā oficiālā informācija vēstījusi, ka Valmieras centru tīši nodedzināja vācu karaspēks un vācu varas iestādēm pakļautie, atkāpjoties no kara zonas. Šodien vēsturnieki šo notikumu izpētījuši. Ir skaidrs, ka notika citādāk. Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis: “Ļoti vienkārši runājot, vācu armijai atkāpjoties, bija ļoti svarīgi tiltus uzspridzināt, lai krievu tanki netiek pāri Gaujai, savukārt padomju puse saprata, ka tie tilti ir jānosargā. Līdz ar to, veicot artilērijas apšaudi centra rajonā, tika nodrošināts, ka vācu armija nepaspēja tiltu uzspridzināt un vienkārši atkāpās.”
Alberts Rokpelnis gan piebilst, joprojām nav skaidrs, vai degšana radusies reaktīvās artilērijas apšaudes rezultātā, neesot izslēgts, ka notikusi tīša dedzināšana.
Sarunai ar ReTV muzeja pārstāvis paņēmis arī vietējā novadpētnieka Laimoņa Liepnieka fotogrāfiju grāmatu, kur valmierietis mēģinājis identificēt nodegušās ēkas un ainavas. Tajā redzams, ka vairākus gadus pēc degšanas drupas Valmieras centrā bija joprojām. Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis: “Tas ir interesanti, skatoties, ja te ir rakstīts 1949., 1950. gads, ka tas centrs, Rīgas iela, vēl joprojām visa ir drupās. To drupu ir tik daudz. 20. gadsimta sākumā, arī 30. gados tik daudz sabūvētās ķieģeļa mājas. Tās ir fiziski grūti nojaukt. Lielāko daļu jau arī neatjaunoja. Tikai dažas.
- Cik tad ilgu laiku vajadzēja, lai drupas savāktu?
Tas viss notika palēnām. Pirmajās dienās apdzēsa uguni, pēc tam sāk vākt nost to, kas ir bīstams, sprādzienbīstams un tādas lietas, bet paša centrā atjaunošana jau notika vairākus gadu desmitus. Sākot ar ēkām, kas ir sāktas būvēt pie baznīcas, tās trīsstāvīgās, tālāk jau pēc tam centra apbūve, un tas viss 50. un 60. gados. Pirmie gadi būtībā tā arī pagāja.”
Lai atgādinātu un stāstītu vairāk par postījumiem Valmierā un citās pilsētās Otrā pasaules kara laikā, šeit apskatāma ceļojošā izstāde “1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tajā iedzīvotāji caur fotogrāfijām salīdzināt iznīcinātās pilsētas toreiz un tagad. Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis: “Līdz 2022. gadam mēs par šīm kara tēmām, par Otrā pasaules kara problemātiku un tiem militārtaktiskajiem paņēmieniem runājām kā par pagātni. Tajā laikā bija artilērijas karš, bija uzbrukumi ar dzīvo spēku, lieli cilvēku upuri. Mūsdienu naratīvs bija, ka tas ir pagājis laiks. Tad pēc 2022. gada februāra redzam, ka tieši tāpat tā karadarbība notiek, var notikt, visas šīs traģēdijas atkārtojas.”
Alberts Rokpelnis norāda, vienīgā atšķirība ir tāda, ka okupācijas laikā nevarēja par to brīvi runāt, bet mūsdienās iespējams piekļūt dažādai informācijai, lai to analizētu. Viņš arī piebilst, šodien postījumu apmērs izskatās citādāk - ja Otrā pasaules kara laikā Valmierā dzīvoja daži tūkstoši iedzīvotāju un centrs bijis lielākā daļa pilsētas teritorijas, tad šobrīd tas ir pats pilsētas centrs.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024

[@ok-vk9fv]

"Nodega"