Jēkabpilī 20 cilvēki kļūst par brīvprātīgajiem uzraugiem pie ūdens

Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvietā bez maksas varēja apgūt pamatprincipus drošai uzvedībai pie un uz ūdens, objektīvi izvērtēt savu peldētprasmi un uzzināt, kādas prasmes un rīcība nepieciešama, lai ārkārtas situācijā spētu patstāvīgi izglābties vai sagaidīt palīdzību. Šo iespēju izmantoja aptuveni 20 cilvēki. Apmācību mērķis ir izveidot plašu brīvprātīgo tīklu, kas turpmāk būtu spējīgs un ieinteresēts iesaistīties sabiedrības izglītošanā un drošības uzraudzībā publiskās peldvietās.
“Atpūšoties pie ūdens mēs bieži pārvērtējam savas spējas,” saka biedrības “Peldēt droši” pārstāve Līga Zariņa. “Liekas, ka es visu varu, bet diemžēl ūdens parāda citu ko.”
Cilvēkiem, kuri nemāk peldēt vai to dara slikti, pirms došanās ūdenī svarīgi ir uzvilkt peldvesti. Jāatceras, ka peldriņķis ir paredzēts spēlēm seklā ūdenī, tas nepasargā cilvēku, var apgāzties vai pārsprāgt.
“Peldveste ir no tāda materiāla, kas nepārsprāgst,” informē Līga Zariņa. “Vestei ir tas putuplasts, kas izturēs bērna svaru. Tāpēc arī svarīgi izvēlēties atbilstošu izmēru, lai bērns nešļūk ārā, vai arī peldveste būtu tik maza, ka nenotur bērna svaru, un tad viņš var sarīties ūdeni.”
Nodarbības praktiskās daļas sākumā dalībniekiem bija jānopeld 200 metru distance. Lai cilvēku varētu atzīt par peldēt pratēju, viņam jāspēj veikt šādu attālumu peldus. Latvijas Peldēšanas federācijas un biedrības "Peldēt droši" veiktās aptaujas dati liecina, ka 71 procents Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt šādu distanci.
Tāpat 57 procenti respondentu atzina, ka dotos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes. Katrs ceturtais, kas savu peldētprasmi vērtē kā sliktu, mestos ūdenī. Nodarbībā Jēkabpilī biedrības "Peldēt droši" pārstāves informēja sanākušos par to, kā rīkoties, ja jāglābj slīkstošs cilvēks.
“Mēs tūlīt saucam palīgā, saceļam troksni, lai cilvēki pievērš uzmanību, ka ir kādam vajadzīga palīdzība,” stāsta Līga Zariņa. “Pirmais, ko darām - zvanām uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaucam visus datus, peldvietu un tad mēģinām palīdzēt.”
Palīdzēt var tikai tad, ja ir pārliecība par savām spējām. Nekādā gadījumā nedrīkst pasniegt savu roku, jo slīcējs var paraut glābēju zem ūdens. Pasākuma laikā tika demonstrēts palīglīdzeklis, ar kuru slīcēju var droši nogādāt krastā. Ja gadījumā šāds rīks nav pieejams, tad var padot kādu priekšmetu, piemēram, dvieli, bumbu, pudeli vai citus līdzīgus objektus.
Līga Zariņa teic: “Cilvēkam ir ļoti vajadzīgs šis psiholoģiskais moments, ka viņš tiek glābts.”
Ja cilvēks ir bezsamaņā, tad viņu var izvilkt no ūdens bez palīglīdzekļiem. Apmācībā bija pieejama lelle, kuru izmantojot, brīvprātīgie uzraugi apguva pareizu metodi, kā izglābt cilvēku. Tāpat apmācībās tika skaidrots un demonstrēts, kā uzrāpties uz kādas virsmas, piemēram, SUP dēļa. Dalībnieki atzīst, ka nodarbībā iegūtās prasmes ir jaunas un cer, ka nekad nevajadzēs tās pielietot.
“Es pusi nezināju,” atzīst nodarbību apmeklētāja Veronika. “Īstenībā, kaut kas tāds būtu jātaisa katru reizi. Cilvēki sēž, skatās, bet neizmanto šo iespēju.”
“Ļoti labi, ka šādas iespējas ir, atsvaidzina atmiņu,” teic nodarbību apmeklētājs Armands. “Būtu labi, ja tas nebūtu dzīvē jāpielieto, bet, protams, nelaimes gadījumi ir, tāpēc jābūt gataviem.”
Statistikas dati liecina, ka ik gadu vidēji noslīkst 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Šogad valstī kopumā ūdenī dzīvību zaudējušas vairāk nekā 64 personas. Biedrība “Peldēt droši” sociālās kampaņas “Ja peldēt, tad droši! Nepārvērties slīkonī” laikā šādas bezmaksas apmācības gan pieaugušajiem, gan bērniem šovasar vēl plāno rīkot Rīgā, Baložos un Burtnieku centrālajā pludmalē.
Vairāk par nodarbībām var lasīt ŠEIT.
Kate Katrīna Strode
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpilī par 20 brīvprātīgajiem uzraugiem pie ūdens vairāk ” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.
#SIF_MAF2024