Vispār nebūtu ētiski šim speciālistam risināt dzimuma identitātes jautājumus un "arstēt" apjukušos bērnus, jo viņam šajā jautājumā varētu būt zināms interešu konflikts!!!
Pat okupācijas gados, okupanti vismaz neķērās pie bērnu psihiatrijas. Okupācijas tradīcijas kā redzam ir strauji progresējušas, atšķirībā no pilnībā degradētā tiesiskuma un valstiskuma apziņas.
Vērtīga intervija ar zinošu speciālistu, kurš iepazinies ar tēmu. Lai vēl vairāk izskaidrotu publikai tēmu, var uzaicināt speciālistu, kas pārzina neiroloģiju un endokrinoloģiju, jo Ņikita pieļāva vairākas neprecizitātes šajā sakarā: 1) Ņikita izteicās, ka testosterona receptoru trūkums var novest pie dzimuma diferenciācijas traucējumiem. Pareizāk būtu teikt, ka cēlonis ir androgēna receptoru nejūtīgums, nevis receptoru trūkums. Un tas arī ir biežākais cēlonis dzimuma diferenciācijas traucējumiem. Līdzīgi kā D vitamīna receptora nejūtīgums vai insulīna receptora nejūtīgums ir mūsdienās izteiktāk novērojama epidemioloģiska problēma, arī ar androgēna receptoru nejūtīguma radītām problēmām mediķiem jāsaskaras biežāk; 2) otra neprecizitāte, ir apgalvojumā, ka starp zēniem un meitenēm nav atšķirību smadzeņu uzbūvē. Ņikitam ir taisnība, ka atšķirības nav līdz pubertātei. Bet attiecībā uz mediālās prefrontālās garozas attīstību ir jānorāda uz atšķirībām, jo ņemot vērā, ka ventromediālā prefrontālā smadzeņu garoza un dorsolaterālā prefrontālā smadzeņu garoza nosaka personas identitāti gan individuālā, gan grupas līmenī, un dorsolaterālā prefrontālā smadzeņu garoza ir smadzeņu daļa, kas attīstās visvēlāk (līdz pat 25 gadu vecumam) un ir biezāka un apjomīgāka vīriešiem, tad ir vērts tomēr atklāt šo evolucionāro un uzbūves atšķirību starp abiem dzimumiem. Attiecībā uz sociālo ietekmi uz dzimuma identitātes veidošanos Ņikita ļoti labu ieskicēja iemeslus, kāpēc Sprīdītis mūsdienās var identificēties ar melnādainu lesbieti un Spīdola dēvēt sevi par automehāniķi Kangaru.
Paldies! Ļoti laba intervija.
Cik daudzi vēl sūtīs savus bērnus pie šī progresīvā speciālista?
Vispār nebūtu ētiski šim speciālistam risināt dzimuma identitātes jautājumus un "arstēt" apjukušos bērnus, jo viņam šajā jautājumā varētu būt zināms interešu konflikts!!!
Žurnālista kungs, gudri vārdi nez vai nozīmē interesantu sarunu...
Pat okupācijas gados, okupanti vismaz neķērās pie bērnu psihiatrijas. Okupācijas tradīcijas kā redzam ir strauji progresējušas, atšķirībā no pilnībā degradētā tiesiskuma un valstiskuma apziņas.
propogandas psihiatrs
Vērtīga intervija ar zinošu speciālistu, kurš iepazinies ar tēmu. Lai vēl vairāk izskaidrotu publikai tēmu, var uzaicināt speciālistu, kas pārzina neiroloģiju un endokrinoloģiju, jo Ņikita pieļāva vairākas neprecizitātes šajā sakarā:
1) Ņikita izteicās, ka testosterona receptoru trūkums var novest pie dzimuma diferenciācijas traucējumiem. Pareizāk būtu teikt, ka cēlonis ir androgēna receptoru nejūtīgums, nevis receptoru trūkums. Un tas arī ir biežākais cēlonis dzimuma diferenciācijas traucējumiem. Līdzīgi kā D vitamīna receptora nejūtīgums vai insulīna receptora nejūtīgums ir mūsdienās izteiktāk novērojama epidemioloģiska problēma, arī ar androgēna receptoru nejūtīguma radītām problēmām mediķiem jāsaskaras biežāk;
2) otra neprecizitāte, ir apgalvojumā, ka starp zēniem un meitenēm nav atšķirību smadzeņu uzbūvē. Ņikitam ir taisnība, ka atšķirības nav līdz pubertātei. Bet attiecībā uz mediālās prefrontālās garozas attīstību ir jānorāda uz atšķirībām, jo ņemot vērā, ka ventromediālā prefrontālā smadzeņu garoza un dorsolaterālā prefrontālā smadzeņu garoza nosaka personas identitāti gan individuālā, gan grupas līmenī, un dorsolaterālā prefrontālā smadzeņu garoza ir smadzeņu daļa, kas attīstās visvēlāk (līdz pat 25 gadu vecumam) un ir biezāka un apjomīgāka vīriešiem, tad ir vērts tomēr atklāt šo evolucionāro un uzbūves atšķirību starp abiem dzimumiem.
Attiecībā uz sociālo ietekmi uz dzimuma identitātes veidošanos Ņikita ļoti labu ieskicēja iemeslus, kāpēc Sprīdītis mūsdienās var identificēties ar melnādainu lesbieti un Spīdola dēvēt sevi par automehāniķi Kangaru.
Sen neko tik idiotisku nēesmu klausījies. Es gan tikai iesāku klausīties;