Видео

Daudz laime. ❤❤❤❤❤❤🎉🎉🎉🎉🎉

Красиво! 👍Вам от ваших фанатов👋🌹💖💗💕❤

Какое замечательный коллектив! Что-то новое среди наших русских фольклорных коллективов.

Какой говенный голос у мужичка, обернутого в цветную парчу

Тягомотный напев...

🙏🙏🙏🙏🙏🙏🙏🙏🙏🙏☦☦☦☦☦☦☦☦☦☦

Спаси Господи за видео!🙏🏻

Микрофоны это лишнее, о Георгий. И много ли латышей пришло послушать?:)

Как все по душЕ, родное с детства моление😊

Спаси Господи за возможность услышать духовные песнопения староверов. Очень радостно, что познакомиться с нашими сохраненными традициями могут и представители других национальностей и конфессий.

обьявились борцы с мечетями !!\\\!!АЛЛАХУ АКБАР !!! я подожгу православный ХРАМ в МОСКВЕ !!!!!!!!!!!!!!!\\\\\\\\\\\\\\

Цырк по другому и не назвать.Сколько этих богородиц вообще существует? А древне Православие вообще смешно.Секта иудохристиан язычников в 18 в.еще называлась Греко кафалическая артодоксальная правоверная церьков.Сплошная ложь в секте той.Заблудшие овцы дома израилева читайте библию,а не попов лживых слушайте.

Здорово!

Да, к сожалению, публика далека сейчас от классики..

Давно не получала такого удовольствия от пения..

🎉🎉🎉

Ах, как хорошо! А где это было?)

Спаси Господи за молитвы Богородицы милые старообрядцы!

С какого это боку иудо-хрестиане стали православными ? Правь славить вот что такое православие...а это ведическое миропонимание а не религия для гоев !

Это что за община?

🤕😡😡😡😡😡😡😡😡😡😡😡😡😠😠😠😠😠😠

Kamēr mums uztiepa jūdu kristietību -sākās mūsu atpalicība ,tikmēr ēbreji dižojās ,ka viņiem ir 200 Nobela prēmiātu !

Jums netiks grēki piedoti ,jo jūs tos nemaz neapjaušat - svētiet Lieldienās izmocītu putnu olas - BATTERY CAGE HENS .

Jēzus Kristus ir dzīvs ,tikos ar viņa astrālo ķermeni ,tikai galvu - kā uz нерукотворная икона . Viņš iznāca no mākoņa ,kurš bija nolaidies ~ 3 m virs zemes . Pēc tam lasot Jauno derību arī ieraudziju ,ka viņš raksta ,ka nākšot ar mākoņiem .

Молебен?

Добрый день! Что значит " воссоздание Византии", это такой стиль пения?

Стыдно бывает за бессовестные поступки, а перипетии истории и их оценка - это всего лишь показатель принадлежности к разным идеологиям..

hi, please! what is the name of this parish?

facebook.com/232565650126926/videos/293641028748744/

ruclips.net/video/Nd7waohEz-o/видео.html

ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.04.2020-andrejs-selickis-ne-jau-tu-vienigais-esi-sis-muzikas-autors..id184904/

Which part of the Divine Liturgy is this? Also do you have a full version of the Divine Liturgy? This is just so beautiful.

This is a wonderful performance of a beautiful piece. Thank you for posting this! I hope many more viewers discover it.

Tiešām dievišķīga mūzika, paldies.

www.diena.lv/raksts/sestdiena/foto-atona-vieta-kur-brinumi-nebeidzas-un-var-norobezoties-no-pateretaju-pasaules-14077942

ON THE MUSIC On the Sixth Day of the Creation God planted Eden (- a Paradise - an Oasis of the universe) - the future home for Adam, and he made Adam - the crown of all living things. At the sixth hour of the same Day Adam tasted the forbidden “sweetness” and lost the sweetness of Eden - a life in God, and Eden itself, gaining instead ...death, and he went out into the world, which - because of him - had become mortal, and, crying bitterly, he started to live his own and our days... . In another sixth hour of the sixth day, through the “fruit” of the Cross tree - the bitterest death of Jesus Christ - Adam regained the eternal Life, and now - pardoned, redeemed and saved - he and his beloved Eve and all the saints, are waiting for the return to Eden - on the Eight Day. For thousands of years - “between two eternities” - the mankind has lived “overshadowed by the death”, yet has survived - hoping for the God’s promised Messiah to come to the world and for itself to return to the lost Homeland. After Christ Resurrected from the dead and returned to the Heavenly Throne, and after the Holy Spirit was sent to His Church by God the Father, the Son of God delivered himself to the new Israel - the Christians - ... in the Holy Communion, - and now sacrifices himself for our benefit in every Liturgy, in every Sacrament of the Holy Communion - till the very end of the world! This is the Sweetness, greater than everything in the world, than the whole world, even the Eden itself! This is the most complete fusion with the Almighty one! And - what is the most incredible: the New Eden will become - see text in the 6th part of the hymn - an everlasting, endless relishing of the Holy Communion, the eternal Eucharist! ... Furthermore: it will welcome everyone, who loves God and is getting ready for That Day, invigorating on the Church Sacraments, trying to live as much as possible ... saintly! “Paradisus vocis” (the Latin for “The Paradise of Sounds”) is a chant about the greatest, most absolute and most eternal creation by God - the Holy Communion and Paradise - the Paradise of the Communion - the Communion in the Paradise. Although it is not entirely liturgical (parts 1 and 5-8), it voices a sincere faith for “a Life in the next Eternity” and an apocalyptically bright hope for the upcoming beatitude. The motto of the eight-part hymn is the Eucharist apostolic invocation of the priest, which (in this composition only) the priest sings three times - in parts 1, 5 and 7 - as a musically sacral or musically supra-musical preelement. Yet, the liturgical foundation of the hymn (part 2, 3 and 4) includes Koinonicon - a Byzantine-Church Slavonic verse sung during the Liturgy of the Holy Communion - one of the most archaic, yet musically most elaborated and simultaneously permanent models in its tradition, as it - as a quotation - has been inherited from an even earlier antiquity of the Middle Ages. However, the last thing I want to do is to “quote” and “comment”, “to take into account the modern standpoint to interpret” this beautiful archetype. Quite the opposite: based on this elaborated model, as well as on the principles for creating sound icons, embedded in those, I sing it once again - I sing it in Latvian - and for the first time I sing the well-known sign of beatitude in the form of Koinonicon (!) - apostle Paul, 2 Corinthians 2:9 (thus forming the organic sacred-musical entirety of the first and the last times - as both the first ones and the last ones belong to the same Divine Day, an arch of sounds between both comings of Christ onto the earth)! The reference to the quality of music in the title - paradise of sounds - refers not to the composition itself, nor to its style, etc., but rather expresses some more general theses: although the sound - just like everything else - is created by the Creator, and has its place and significance within the Divine sequence, the sound itself is neither good, nor bad. Similar to water, paper, chip, it contains, maintains or “tolerates” everything, which is transmitted within it - good or bad. However, the good or the bad is not merely the consequences of our action - but the forces, which stand beyond us, affect us and guide us - as we voluntarily let them inside us. Therefore the important thing is not the “goodness” or “badness” of a composition - i.e., successfulness or unsuccessfulness, giftedness - non-giftedness, etc. but rather the source, from which it is taken, from which it can or may be taken, the sounds, the composition which may be of a paradise or - forgive me - of a hell nature? Therefore it is topical and essential not to express “oneself” (it is impossible to “hide oneself” in the canonical hymn or icon - the material reveals even hidden desires), but rather - through sounds, which are created and sent by God and embody the best that lies within us - to carry out a - possibly archetypical and sacred - musically divine work: to grow and flourish towards the new earth and new heaven, to throw light on the world, approximating the moment, when Eden too will open its gates for us! Paradisus vocis is a desire (and an appeal, entreaty...) to spare the sound - and the world, in which it resounds, to take care of its nature - the nature of Eden, to cultivate gardens of music - like the Unworldly sunlit miracles. For me, true miracles were my summer’s pilgrimages: to the heart of Byzantine - the Hagia Sophia in Constantinople (Istanbul) and ...to the resting place of Virgin Mary on earth - Mount Athos and its monasteries (Hagios Oros Athos, in Greece), together with Father Vasiliy and brothers Sigvards and Roberts. That is a paradise on earth, which can be attained, a spiritual peak, which can be ascended during this lifetime, an oasis for finding shelter, beatitude, freedom, a sacred and musical garden of Eden!... This is a quite simple chant (suddenly turning into a song at the end!), yet the contribution to God and the Mother of God - filled with gratitude for everything that has been experienced there - and is also a musical greeting to my companions and especially to Sigvards Kļava, as without him there would be neither this paradise, nor these sounds.” Andrejs Selickis

THE WEEK OF EUROPEAN LEADING CHOIRS in LATVIA VOX. EARLY SACRED CHANTS in WORLD PREMIERES Riga Dome Cathedral, October 22, 2014 Andrejs SELICKIS (1960) Paradisus vocis (premiere) PERFORMERS Latvian Radio Choir - Conductors Sigvards Kļava, Old Believers priest - Father Vasiliy (Vasīlijs Volkovs), Roberts Rubīns (direction and video) The content of Paradisus vocis: 1. part - The Holy Gifts - for the saints! (in the culmination of Eucharist canon of the Divine Liturgy - last invocation of priest before taking The Holy Communion - Holy Gifts in the altar) 2. - The One is Holy, one is the Lord Jesus Christ for the glory of God the Father. Amen. (response to the invocation of priest - first part of the verse of the Holy Communion - comp. Book of Revelation 15:4) 3 - What no eye has seen, what no ear has heard, and what no human heart has conceived, the things God has prepared for those who love Him. (2 Corinthians 2:9) 4. - Hallelujah (the closing of the verse of the Holy Communion) 5. - The Holy Gifts - for the saints! 6. - O Christ, TERIREM - true and most holy Pascha TERIREM! O Omni-Wisdom TERIREM, O Word and Power of God TERIREM! Grant that we may more perfectly partake of You in the never-ending Day of Your Kingdom! (St John of Damascus (8th century after Christ) - 2nd troparion of 9th hymn of Paschal canon of morning service together with Angel syllables, in Byzantine tradition. This is closing hymn of priest’s thanksgiving prayers after taking the Holy Communion, after which he carries out the Holy Communion to the people) 7. - The Holy Gifts - for the saints! 8. - AINEAINENA AINEAINENA AINEAINENA AINEAINENA AINENINANE AINENEINE INENEINE INENIENIE AINENE AINENE AINE INEINEINE AINENIE AINENIE NEINE NEINE NEINE NEINE NEINE NEINE AINENENE AINENE NANIE AINENENENA NEINE NANIE AINENEINE INEINE INEINE INENANI AINAI NAAINI AIJĀ T A J N O (other signs of Angel syllables in the Byzantine tradition - A.S., that indicate the direct presence of Angels in the service and especially in Eucharist, as well that with human words the future Sweetness… cannot be uttered!) Andrejs Selickis

Paradisus vocis: anotācija Radīšanas Sestajā Dienā Dievs radīja Ēdeni (- Paradīzi - visuma Oāzi) - par nākamo mājvietu Ādamam, un pašu Ādamu - Savas radības kroni. Tās pašas Dienas sestajā stundā, baudījis aizliegto „saldmi”, Ādams pazaudēja gan Ēdenes saldmi - Dzīvi Dievā, gan pašu Ēdeni, tās vietā iegūstot ...nāvi, un izgāja pasaulē, kura dēļ viņa arī bija kļuvusi mirstīga, un, gauži raudādams, iesāka savas un mūsu dienas... . Citā sestajā dienā un sestajā stundā, caur Krusta koka „augli” - Jēzus Kristus visrūgtāko nāvi, Ādams atguva mūžīgo Dzīvi, un - apžēlotais, atpirktais, pestītais - kopā ar mīļoto Ievu un visiem jau svētajiem, gaida uz atgriešanos Ēdenē - tai Astotajā Dienā. Gadu tūkstošiem - „starp divām mūžībām” - cilvēce dzīvoja „nāves ēnā”, un izdzīvoja - cerībā uz Dieva solīto Mesijas atnākšanu pasaulē un savu atgriešanos pazaudētajā Dzimtenē. Pēc Kristus Augšāmcelšanās no mirušiem un atgriešanās Debesu Tronī, kā arī Svētā Gara nosūtīšanas Savai Baznīcai no Dieva Tēva, Dieva Dēls dāvāja jaunajam Izraēlam - kristiešiem - Pašu Sevi ... Svētajā Vakarēdienā, - un upurē Sevi par mums katrā Liturģijā, katrā Vakarēdiena Sakramentā - līdz pat pasaules galam! - Lūk, Saldme, augstākā par visu uz pasaules, par visu pasauli un pat pašu Ēdeni! Lūk, pati pilnīgākā saplūsme ar Pašu Visaugstāko! Un - pats neaptveramākais: Jaunā Ēdene kļūs - sk. vārdus himnas 6. daļā - par nebeidzamo, bezgalīgo Svētā Vakarēdiena baudīšanu, mūžīgo Euharistiju! ... Un vēl: dalību tajā ņems katrs, kurš mīl Dievu, gatavojas Tai Dienai, stiprinot sevi ar Baznīcas Sakramentiem, cenšoties dzīvot cik iespējams ... svēti! „Paradisus vocis” (latīniski - „skaņu paradīze”) ir dziedājums par pašu augstāko, pilnīgāko un mūžīgāko, ko ir radījis Dievs - Svēto Vakarēdienu un Paradīzi - Vakarēdiena Paradīzi - Vakarēdienu Paradīzē. Nebūdams liturģisks visā pilnībā (1. un 5.- 8. daļās), tas pauž sirsnīgu ticību „uz Dzīvi nākamajā Mūžībā” un apokaliptiski gaišo cerību uz gaidāmo svētlaimi. Astoņdaļīgās himnas motto ir Euharistijas apustuliskais priestera sauciens, kuru (gan tikai šai darbā) priesteris izdzied trīs reizes - 1., 5. un 7. daļās - kā muzikāli sakrālu jeb muzikāli pārmuzikālu pirmelementu. Turpretim, himnas liturģiskajā pamatā (2., 3. un 4. daļas) ir kinoniks - bizantiešu-baznīcslāvu Liturģijas Svētā Vakarēdiena pants - viens no arhaiskākiem, taču muzikāli attīstītākiem un reizē nemainīgākiem modeļiem savā tradīcijā, jo ir pārmantots kā citāts no Viduslaiku vēl senākās senatnes. Tomēr, vismazāk es vēlētos „citēt” un „komentēt”, „no mūsdienu viedokļa traktēt” šo brīnišķo arhetipu. Gluži otrādi: balstoties uz šo tik augsto paraugu, kā arī uz skaņu ikonas tapšanas principiem, ietvertiem tajā, es izdziedu viņu no jauna - izdziedu latviski - un pirmo reizi kā kinoniku (!) izdziedu slaveno nākamās svētlaimes zīmi - ap. Pāvila 2. Kor. 2:9 ( tādejādi veidojot pirmo un pēdējo laiku organisko sakrāli-muzikālo veselumu - jo gan pirmie, gan pēdējie pieder vienai un tai pašai Dievišķai Dienai, skaņu arku starp abām Kristus atnākšanām uz zemes ) ! Norāde uz mūzikas kvalitāti nosaukumā - skaņu paradīze - attiecas nevis uz pašu skaņdarbu, viņa stilu utt., bet gan pauž dažus vispārīgākus uzstādījumus un tēzes: lai gan skaņa - tāpat kā it viss - ir visa Radītāja radīta, un tai ir sava vieta un nozīme Dievišķajā kārtībā, pati par sevi tā tomēr nav ne laba ne slikta. Līdzīgi ūdenim, papīram, čipam, tā ietver sevī, glabā vai „pacieš” visu, kas tajā tiek pārraidīts - visu labo vai ļauno. Taču labais vai ļaunais nav mūsu rīcības sekas vien - tie ir spēki, kuri stāv aiz mums, ietekmē mūs un pat vada - kad mēs brīvprātīgi tos ielaižam sevī. Tādēļ tik svarīgs ir nevis tas, cik kurš skaņdarbs ir „labs” vai „slikts” - t.i., izdevies vai neizdevies, talantīgs-netalantīgs utt., bet - no kura avota tajā tiek smelts, no kura var vai drīkst smelt, vai šīm skaņām, skaņdarbam ir paradīzes - vai, piedodiet, elles daba? Tādēļ tik aktuāli un būtiski ir paust nevis „sevi” ( „noslēpt sevi” nevar pat kanoniskajā himnā vai ikonā - materiāls pauž arī slēpjamās vēlmes ), bet caur skaņām, kuras ir radījis un sūtījis Dievs, iestādot tajās vislabāko, kas mīt mūsos, darīt - iespējami arhetipiski un sakrāli - muzikāli dievišķo darbu: augt un plaukt pretī jaunajai zemei un debesīm, apgaismot pasauli, tuvinot brīdi, kad arī Ēdene vērs savus vārtus mums pretī! Paradisus vocis ir vēlēšanās ( un aicinājums, lūgums ...) saudzēt skaņu - un pasauli, kurā tā skan, kopt tās dabu - Ēdenes dabu, audzēt mūzikas dārzus - kā Dievišķi saulpilnos brīnumus. Par īstenu brīnumu man kļuva šīs vasaras svētceļojumi: uz Bizantijas sirdi - Konstantinopoles Svētās Sofijas katedrāli (Stambulā) un ...Dievmātes Marijas pēcnāves mājvietu virs zemes - Atona svētīto kalnu ar tā klosteriem ( Hagios Oros Athos, Grieķijā ), kopā ar tēvu Vasīliju un brāļiem Sigvardu un Robertu. Lūk - paradīze šīs zemes virsū, kuru var arī sasniegt, garīgā virsotne, kurā var uzkāpt jau šīs dzīves laikā, glābšanās, svētlaimes, brīvības oāze, sakrāls un muzikāls Ēdenes dārzs!... Šis dziedājums ( kurš pašās beigās pēkšņi pārtop par ... dziesmu ! ) ir visai vienkāršs, taču pateicības pilnais pienesums Dievam un Dieva Mātei - par visu tur piedzīvoto, kā arī muzikāls sveiciens ceļabiedriem un īpaši Sigvardam Kļavam, bez kura nebūtu ne šīs paradīzes, ne arī šo skaņu. Andrejs Selickis 2014. gada 17. oktobrī