Видео

👍🤔🤔🤔

Varbūt Jums ir kādi ieteikumi, piemērs kur uztaisīt video par žoga izveidi , lai aizsargātos no meža zvēriem?

Par laimi Latvijā ir daudz pamestu viensētu meža vidū, kur saimniecības ēkās netrūkst ne siena, salmu, skaidas uz bēniņiem...

Paldies, noderīgi padomi.

Bet cik ilgi, cik sezonas tas kalpo??

Ar kādu tehniku var shādi izrakt?

Te varēsim pavasarī meditēt un levitēt.. :)

Gaidu video kad būs ūdens grāvī.

Pret tiem akmeņiem sastāsies visadi zari un lapas un tas grāvis atri bus ciet

mani baigi uzrunā arī grāvīšu tēma! ar cik lielu eksīti rakts?

Mans paziņa nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, vasarā dzen lopus uz līdzīgām ganībām, tik slīpa piekalne, lielu priežu retaine un kara laika tranšejas pa piekalni, vietām bij nelieli krūmu puduri, aptuveni kā tavā video, pagājušo gad LADs lika apgriezt un aizvākt, draudēja subsīdijas apgriezt.... nez tas zviedru saimnieks par šīm ganībām saņem platību maksājumus!

Skatoties kādi akmeņi viņiem zemē, laikam neko citu, kā ganības vai meža zemi tur neuztaisīsi. Pie mums sen jau ekskavatoru armija būtu iekšā un tagad jau kvieši tur augtu.

Meža salātu var ēst?

Man personīgi ozols ir kā mājas svētība, laukos māju ieskauj veci ozoli, daudz kur iesējušies jauni un tieši tagad vainagiem retinu arā, lai pēc tam nav smagu sirdi jāzāģē jau palieli ozoli.

paldies!

Starp citu, kā ir ar plūškoku? Viņš ir vai nav invazīva suga? Literatūrā viņš tiek minēts kā dārzbēglis, jo hercoga Jēkaba laikā no muižas dārziem uz mežu aizlaidās. Bet kā ļoti invazīvu neviens viņu nepiemin. 🤔

Man ir bijusi līdzīga situāciaja, tik ar apiņiem, ar raundapu nemigloju jo negribēju neko lieku nomiglot, bet ar otiņu pa tiešo no raundapa pudeles uzklāju uz lapām dažus pilienus, efekts labs un nobeidzās tikai tas augs ko vajadzēja nekas lieks. Tas vai tad mežam nav labāk nekā ar lāpstu ārdīt ārā visu zemsedzi, koku saknes šā vai tā aizķer tur ārdoties ar lāpstu.?

Kad tāda sega no smalkiem latvaniem izveidojās ir jēga apstrādāt ar ķīmiju

Vai šādās ganībās lopus salīdzinoši vairāk neapdraud savvaļas plēsēji? vilki utt. Pieņemu ka govis varbūt nē, bet aitas?

Man bij gadijums, kad Preiļu pusē uz pacilām egli stādiju, atbraucot nākošajā dienā konstatēju, ka daļu cūkas izcēlušas un saknes apkodušas, viņām patīk zivju milti kas uz ietvarstādiem. Tā pat ir bijuši man gadijumi kad āpsis vai lapsa izkapij ietvarstādu, jo saož zivju miltus un domā, ka kaut kas garšīgs zem stāda.

Sveiks. Saki, vai Zviedrijā joprojām piekopj praksi, ka 10 gadus pirms galvenās cirtes kaisa minerāļus? Ko tu par to domā, proti kam tas īsti vajadzīgs...

Riekstkoku, kastaņu, valriekstu, lazdu mežs dārzs, kurā aug arī pīlādži, bumbieres, saldie ķirši pirms 20-30 gadiem iekopts stādījums. Kokaudzē lielāko koku stumbri veidoti tā, ka to nozāģēšanas gadījumā pirmais baļķis ir zāģbaļķis - ekskluzīviem dēļiem. Audzē vietumis veidojusies apšu paauga. Daži bukši par ir. Ir atstātas vai īpaši veidotas smilšainas vietas, kur zemes bitēm vientuļniecēm apmesties. Izveidots mežs, kas ražo ēdamus augus. No vēja un industriālās lauksaimniecības sargā alkšņu vējlauzēja josla. Veidotas arī atsevišķas un skrajākas ēdamo koku grupas. No kokiem ar "paceltajiem vainagiem" pašsējas ceļā turpinās augu izplatība. Biodaudzveidības "ēdamo lapu koku" meža dārzs. Ļoti veiksmīgi veidotas koku grupas ar dažāda augstuma vainagiem.

No šķietama defekta, panākts efekts -polikultūra stādījumā! Vistas apēd negantos gliemežus un kukaiņus. Pavasara salnu spēku mazina dedzinādami salmu ruļļus. Blakus augļu dārzam, dabiski ieauguša lapu koku meža nabadzīgā augsnē iežogotas, ganās cūkas. Klaja lauka ganīdamās, cūkas to ielabo ar NPK un izēd vārpatas sakneņus. Žogu pārcel, kolīdz vārpata apēsta un lauks uzrušināts, lai ielabotu nākamo vietu. Kāpās augošās Rosa rugosa ziedlapiņas nonāk restorānos. Vāc arī pieneņu ziedkopas, lapas, smiltsērkšķu lapas u.c. ēdamus dabas augus, tos nogādā uz restorāniem.

Koki mikro grupās. Tauksakne un melnalksnis ka slāpekļa saistītāji. Koksnes atliekas ka augsne sedzēji, mikroklimata radītāji un nākotnes organikas avots. Iežogojuma stabi apdedzināti, lai ilgāk kalpotu. Stādīti dažādi koki ar ēdamiem augļiem. Jaunie stādi tiek audzēti dārzeņu dobē. Dārza mala veidota kā saldo ķiršu, pīlādžu, aprikožu un citu kokaugu krūmaugu ar ēdamiem augļiem josla. Blakām saimniecībai Saldā ķirša mežs ar parastā skabārža paaugu.

Es ari pavasari sekoju latvaniem

Cik m3 varētu būt kopšanas cirtē 70 gadus vecā savā nodabā augušā biezoknī. Dažas apses milzeņi. 20 % egle, pārējais bērzs.

Cūku taukiem nosmeret varbūt ,bet arī domāju neizmantoto pļavu stādīt bērzus iekšā ,bet bails no cūkām ,un briežiem ..iesist mietus un striķi apvilkt un bundzas sakarinat.

Vai esi atradis kādu ragu?

Kā sagatavot papeļu spruadeļus un atšķirt vai tie būs vīrišķie (nepūkos) vai sievišķie (pūkos)?

Ļoti interesants video, ja iespēja, pastāsti, lūdzu, vairāk. Proti, kapēc tieši papele nevis, teiksim, apse? Kā sargā no zvēriem lai negrauž? Un kapēc papeles stāda, vai tāpēc ka ātraudzīgas? Braucot uz Rēzeknes pusi, šķiet! LVM tie gabali bij, arī laikam papeles bij, katrā ziņā garas maikstes ar gaišām lielām lapām. Vēl nodomāju, kapēc šī suga un nevis bērzs?

Man patīk. Stādu līdzīgi, bet noteikti pavasarī - saglabātas jau izknitušas zīles. Ja stāda rudenī, tad peles un cūkas lielāko daļu izēd. Un šķiet, ka nevar stādīt skābā augsnē, kur ozols lāga neaugs. Labāk mitrā, kaļķainā. Un pēc tam, kad izdīgst, jāliek riņķī zaļie žogu sieti pret stirnām un citiem grauzējiem. Liela ņemšanās, bet platlapji ļoti vairo dabas daudzveidību mežā.

Dīvaini ka ozolus stāda mežā, tie parasti paši tur izaug no putnu pazaudētām ozolzīlēm. Savās koptās jaunaudzēs es ozolu nekad neatstāju kā aukstvērtīgu stādu. Ja srādājot ar trimeri ir redzams bērzs, apse, egle, priede un ozols, tad pirmo es nozāģēju ozolu, jo manuprāt tas ir vis neizdevīgākais stāds mežā un peļņu no līku un lēni augošu koku var sagaidīt pēc 100 gadiem, atšķirībā no bērzu, egles vai apses.

Tātad pieminētā izlases cirtes funkcija... Redzam, kas tiek atstāts. Kas, savukārt, tiek īsti nocirsts, ja jau tā tiek pasniegta kā cirte?!

Super! Paldies par video. To ka vairākas bligznas jāatstāj uz hektāra prasa arī mums, jo tas skaitās nektāra koks, un pavasarī patiešām liela dzīvība tajos pūpolos!

Paldies. Pārsteigums, ka tik ļoti apgrauž dzīvnieki, biju domājusi pati zīles sasēt, bet tad jādomā kā pasargāt sākumā no pelēm un pēc tam no alņiem. Liels paldies par padomiem.

Kopšana dārgs vaļasprieks. Zāģeri, izvedēji, aizvedēji paņem tik, cik viņiem vajag. Ja kas pāri paliek, atsviež īpašniekam.

36 gadus vecs jaukts savā nodabā audzis biezs mežs. Cik kopšanā tur varētu būt m3 uz ha un cik aptuveni īpašnieks varētu nopelnīt? Un kā pārliecināties, lai neizcērt par retu un nepaņem labāko?

mums katru gadu jābrauc uz lekcijām par aizsargājamām sugām, invazīvām sugām, biotopiem, darba drošību... un pats galvenais noteikums ir nevest uz mežu šādus brīnumus no dārza, jo tieši tā izplatās invazīvas sugas un slimības... tik pat labi tajā augā var būt kāda nevēlama sēnīte, bacilis, kukaiņa kūniņa, vai cita invazīva auga sēklas...

Es smidzinu ar roundapu, ja paris gabali tad roku ara ar lapstu.

Bebram negaršo ká baltaksnis

Daudz par retu

Sveiks! Itkā jau viss skaisti, arī runā tekoši, bet..... 1. Atsevišķu apšu , arī nelielu apšu grupu, it sevišķi bojātu, atstāšana bērzu audzē nav vēlama(TĀ IR KĻŪDA). Protams, ja ar ciršanu netaisās atgriezties audzē tuvāko piecu , sešu gadu laikā.......Viena atstāta apse, kurai arī ir atbrīvota augšanas telpa, īsā laika posmā iznīdēs ap sevi vismaz četrus , piecus bērzus un vēl kādam bērzam rādīs augšanas problēmas. Papēti koku sugu augšanas gaitas tabulas, uzmet ar aci cecākām apsēm kaut vai kāda kaimiņa mežā, cik viņām vajag augšanas telpas..... 2. Bojātās apses ieteicams izvākt lai atbrīvotu telpu bērza ienākšanai vietā. Jāatceras, ka bērzs sēklas "bārsta" vasaras beigās, un sēklai ir jānokrīt uz zemes, nevis jāpaliek kaut kur zemsedzes virsējā daļā.... 3. Šajā filmētajā audzē praktiski nav nevienas veselas apses. Pat šķietami veselās ir inficētas ar serdes trupi un un lielu daļu jau ir "apciemojis" apšu ūsainis.... ( ir skaidri redezamas ārējas pazīmes) un aizbildīnāties ar ekoloģiskās daudzveidības veicināšanu.... nu vispār bagāts dara kā grib. 4. ....ar lepnumu rādītais pievešanas ( traktoru) ceļš.... Ciršanas atliekas uz pievešanas ceļiem ir jāsakrauj nevis jāsaber, un šādi veidotais, garenvirzienā, var radīt nopietnas sekas meža pievešanas tehnikai un norāda uz zāģeru slinkumu . Var redzēt, kur nozāģēts , kur nokrita, tur palicis. Lai nozāgēto iekrautu pievešanas cēļā pareizi, tas kociņš ir jāpārzāgē īsākos nogriežņos un jācilā.... a priekš kam. ....ja kas, pievešanas ceļā nevajadzētu bez vajadzības atstāt likvido koksni, tā tomēr ir nauda...

Jā,viss ir labi ,tomēr arī pšsam kkad jāiesēžas traktorā ...

Ja mežā, vai jaunaudzē tev gadās padaudz vīksnu, ko ar viņām dari? Kādu pielietojumu viņām redzi? Bez bioloģiskās daudzveidības, saimnieciskais pielietojums vīksnām ir? Man mežā dažas lielas, zari tikai pašā galotnē, jo bij augušas starp baltalkšņiem. Biju iedomājies aizdabut viņas lidz tuvākajam lemtzāģim, lai lauku mājā vienā istabā gridai dēļus nomainitu. Sāku meklēt info par koksnes īpašībām, izrādās ļoti pakļauta trupei, šķiedraina, grūti skaldās... un nekā laba.

Cik saprotu, tad tādā veidā notiek briežu piebarošana un piesaistīšana meža nogabalam! Kad brieži neatradīs nozāģētās priežu galotnes, tad smuki bojās augošos kokus!

ziemā īpaši .. es arī atstāju

Dievinu baltalksnis! Tā ātri aug un ātrumā ir koksnē, bet tā vietā var atrast daudz vērtīgus kokus. Paldies par darbu! Būtu labi, lai Latvijā pārsvarā būtu izlases cirtes!

Ieliec video pēc zāģēšanas kā izskatās

Skatoties šo video 100% atgādina manu mežu, pirms mēneša nozāģeju galveno izlases cirsmu jo baltalksim 60gadi un pats jau krita gar zemi, kailcirti nezāģēju jo vietām tomēr ir arī pa kādam bērza puduram, bet kur izņēmu baltalksni ar atstāju aptuveni tāda izmēra kļavas. Pēc gadiem 8 doma taisīt kailcirti, vēl nēsmu izdomājis ko ar tām kļavām darit, zāģēt pēc tam nost, vai audzēt tālāk, jau gatavu kļavu mežu. 🤔

Labi.