Видео

Bez sociālisma augšamcelšanās, Latvijai koloniālais statuss Rietumu impēriju saimē nesīs tikai postu

Смело мы в бой пойдем за власть советов!!!...

This is my great grandfather this is so cool to hear him sing thank you for sharing!

Interesanti būtu dzirdēt šo dziesmu pirms P.Mierleja apdares. Līdzīga melodija ir 20. gadsimta sākumā populārai ieslodzīto dziesmai „The Prisoner's Song” (Pieśń więźnia/ Piešen vazňa/ A canzone d' 'o carcerato/ O canto do prisioneiro/ La canción del prisionero/ Vangin laulu/ Kalinio daina/ Piesn arestatna) autors Guy Massay, 1925 ruclips.net/video/Gga1ZsniVds/видео.html To izpildīja šādi kaimiņu dziedātāji: Gustav Fonandern, Otto Pyykkönen, Jonas Butēnas, Władysław Ochrymowicz un David Medoff. Dāņu variantā ir vēl savādāks teksts „Vi Modes En Aften Som Denne” ruclips.net/video/gXkApr243jk/видео.html

Halo 😇 Mars Pie Onegina VestuleM Vinai! PS. Prezentacija IR! Pasaules Meroga Augsamcelsanas AR Zelta Griezumu Piem. Made in U.S.A. 14:01. 👀🌌🥕

no retumiem sis forsakais gabals !

🌟😃💯

Kāpēc vairs nepievienojat jaunus video jau 5 mēnešus?

Is it possible to get a link to the archive/article in "Rīts" 1935.02.21? I am writing a thesis work about Homocord and would be very thankful! Best regards

Nebiju vēl dzirdējusi šo kupeju kādi skaisti vārdi

😍

Que bien

Man patika šī dziesma, mākslas darbs.

Умер на лесоповале, на него упало дерево

Kiitos paljon! Baldies bardzo!

Nezinu,bet paldies!

Vienkāši paldies!

super

Как долго я искала эту песню!!!

Ziniet,kā nav kauna ,pārņēma šo dziesmu....??????

Tautieši ir jāciena,dievs nedod Jums to piedzīvot un es arī saprotu ,jo esmu sapratusi starpību ,kurā valstī dzīvt.........

Vīnes dziesmai “O Susanna” (Trink' ma' noch'n Tröpfchen/ O, mein Susi, wie ist das Leben doch so schön) mūziku sarakstījis vācu komponists Wilhelm Hinsch (1880-1918), tekstu (1905) sacerējis vācu dziedātājs, komiķis un komponists Josef Modl (1863-1915), ieraksts 1912 ruclips.net/video/T3rjVjmH-HQ/видео.html ruclips.net/video/BiXh4ae3Nn0/видео.html

Wonderful.

This is very cool. I had no idea that Matti Jurva's song were popular in Latvia

Rudenīgajam atvadu tango „Manas ilgas” (Novītis mūsu dārzs/ Завялъ нашъ бъдный сад/ Завял наш сад/ Осенний мираж) mūzikas un vārdu autors ir А. Суханов. To Rīgā iedziedāja 1937.gadā kā Pēteris Leščenko (Пётр Лещенко 1898-1954) ruclips.net/video/_KQ6lKYwV-4/видео.html tā 1939.gadā Pēteris Līcītis. Iztulkotajā variantā Līcītis dzied tikai šos divus pēdējos pantus: Завял наш бедный сад, Осыпались цветы, И на душе больной Так грустно и тоскливо. Ушла ты навсегда, Остались лишь мечты, Но я храню твой образ бережливо. Я помню нежный взгляд Печальных серых глаз, Знакомый голос твой Я слышу в отдаленье, Но это все мираж, Тебя давно уж нет, То осени сырой я слышу дуновенье.

Šis variants, kas ierakstīts Kopenhāgenā,1950.gadā 3 Vinteriem man šķiet labāks.ruclips.net/video/bvEAOtXve-E/видео.html

Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Saul’ un mēness mūs var šķirt, Mēs bez bēdām varam mirt. Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Abi malku skaldījām, Tā mēs maizi pelnījām. Tidi ridi ritam, kas kait citam, Kad mēs mīļi dzīvojam? Vienu riekstu atradām, To uz pusi dalījām. (dziesmas vārdi no 1930-tā) Dziesmai ir vairāki varianti. Tradi ridi ritam, kas kaiš citam, Ka mēs mīļi dzīvojam. Mežā riekstu atradām, To uz pusēm dalījām. (Latviešu tautas rotaļa)

Par senās krievu romances „Белой акации гроздья душистые” autoru, dažās vietās par aranžētāju, uzskata čigānu romanču komponistu Михаил Штейнберг (Mikhail Shteinberg 1867-?), krieviski vārdus sarakstījis А.Пугачёв ruclips.net/video/YjOJ_3dQ5to/видео.html Pirmo reizi publicēta 1903.gada vasarā Sanktpēterburgā. Uz šīs romances pamata ir tapusi dziesma „Смело мы в бой пойдем” (Слышали деды) ruclips.net/video/XUTGyfHCA4g/видео.html

Ar kaujas saucieniem uz lūpām, Ar karstām sirdīm kritāt jūs, Bet jūsu nāve svētā, brīvā, Kā talismans mums dārga būs. Un asinis, kas nevainīgas Uz balta sniega kvēloja, Tās neizkvēlos gadu gadus - Tās kvēlos mūsu karogā. Miers jums! Nu jūsu lūpas mēmas, Bet viņu mēmums skaļi sauks… Un cīņai gadiem jauni pulki No kalpinātās tautas augs. Bet tev, tu, varmāka uz troņa, Priekš tevis mums jau zobens trīts! Priekš taviem slepkavām un bendēm Aust atmaksas un soda rīts! Kas dzīvs, tas ies uz asins kauju, Un pilis kritīs, troņi grūs… Jums, mirušiem, lai mūžam slava! Mēs, dzīvie, ejam atriebt jūs!

Dziesmai “Trīs vārdus vien es tevim teiktu” vārdus sarakstījis/atdzejojis Jānis Āre. Fokstrota “Vier Worte möcht'ich dir jetzt sagen” mūzikas autors (1928) ir Austrijā dzimis franču komponists Ralph Erwin (1896-1943), vārdus sarakstījis austriešu rakstnieks un komponists Fritz Rotter (1900-1984) ruclips.net/video/dT4mIF6skrA/видео.html

Aleksandra Kortāna 1947. gadā ierakstītajai polkai “Kate” vārdus sarakstījis dzejnieks Pēteris Sils (1908-1953), pseidonīms Saulgriezis. Varētu būt, ka uz šīs tradiconālās vācu tautasdziesmas melodijas (ap 1850-to) “Auf de Schwäbsche Eisebahne” ruclips.net/video/6uyMiTTLXu8/видео.html ir aranžētas arī šīs dziesmas: Aleksandra Kortana izpildītā “Zvejnieku polka”, Brāļu Laivinieku iedziedātie fokstroti “Dzīvē iet mums šā un tā” , “Tur Bauskas mazā krodziņā” (Šitam brālim nav par skādi) un "Vēl par maz". Ja šo melodiju noaranžētu jestrāk, tad vēl sanāktu arī Tumša, tumša tā eglīte.

Lieliski. Paldies

Tas tiešām ir 1908.gada ieraksts, ja var ticēt LNB datiem.

Fokstrotam “Vieni Vieni” (1934) mūziku sarakstījis franču komponists Vincent Scotto (1874-1952). Oriģinālo vārdu autori ir Géo Koger (1894-1975) un Henri Varna (1887-1969), tie daļēji sarakstīti itāļu valodā un daļēji franču valodā. Dziesmu pirmo reizi (1934) ierakstīja Tino Rossi ruclips.net/video/jqhQ0HJ9bLI/видео.html Vārdus vācu valodā sarakstījis austriešu rakstnieks Arthur Kurt Nachmann (1915-1984) un to Berlīnē (1938) vācu valodā ierakstīja Eric Harden “Vieni- Vieni”. Šeit izpilda John Hendrik ruclips.net/video/DujyALuPtDY/видео.html Latviešu variants ir ņemts no vācu, tātad ierakstīts pēc 1938. gada.

Valsim “Savonmuan Hilma” mūziku (1938) sarakstījis somu dziedātājs un dziesmu autors Lenarts Matiass “Matti” Jurva (1898-1943), somu valodā vārdus sarakstījis Tatu Pekkarinen. Duets izmantoja apzīmējumu “Jurva-Pekkarinen”, kas nozīmē, ka melodiju ir komponējis Jurva un somu vārdus Pekkarinen. Segvārdu “Erkki Salama” duets izmantoja 30. gadu beigās (1927-1943) ierakstītajām dziesmām ruclips.net/video/dV12zOJONL8/видео.html

Vintera sarakstīto valsi “Gājputni” (Mana dzimtene jaukā) 30-tajos dziedāja baritons Edvīns Krūmiņš (1907-1984) @

Dziesmai mūziku sarakstījis komponists J.Sūrmanis. To parasti dzied ar F.Blisa vārdiem “Ak teci jel, saulīt” vai arī “Par dzimteni dziesma” (Dzimtenes dziesma). Par dzimteni dziesma man sērīgi skan, Par dzimteni, dzīvot kur vēlēts nav man. Es svešumā klīstu ar ilgošanos - Vai dzimtenes krastus reiz ieraudzīt būs?

Valša “Kauss, sauss tukšots kur tiek” teksta autors un izpildītājs ir Jānis Āre. Tā vairāk pazīstama ar nosaukumu “Galda dziesma” (Dzer, dzer, brālīti dzer). “Trink, trink, Brüderlein trink” autors ir vācu dziedātājs un komponists Vilhelms Lindemanis (Wilhelm Lindemann 1882 - 1941), tā pirmo reizi publicēta 1927 gadā. Harry Steier - “Trink, trink, Brüderlein trink” ruclips.net/video/Z4R2A2WNO-4/видео.html 1930.gadā izdotajā grāmatā “Lai atskan dziesmas!” dziesmai “Dzer, dzer, brālīti dzer” vārdi ir atdzejoti no vācu valodas, tā arī vairumam dziesmas izpildītāju tie atšķiras.

Tri-Ergon Foto-Elektro-Records Berlīnē veicis fonogrāfiskos ierakstus aptuveni no 1928 līdz 1932. Komponists Ans Inemejer arī norādīts saistībā ar fokstrotu “Алые розы”, kuru (1932) Maskavā KPO (All-Russian State Corporation) ierakstīja mākslinieks Иван Миловидов. 1930.gadā izdotajā dziesmu grāmatā “Lai atskan dziesmas!” dziesmai “Tumšsārtās rozes” ir savādāki vārdi. Brāļi Laivinieki - Notikums pie Gaujas (popūrijā) dzied ar mainītiem vārdiem: Tumšsārtās rozes tie plūc nu abi, bet meiča saka, dod labāk šņabi. Fokstrotam “Blutrote Rosen” (1929), mūziku sarakstījis Hermann Hünemeyer un tekstu vācu valodā Alfred Krönkemeier ruclips.net/video/IbNLQuabg5k/видео.html

Daugaviņa, māmuliņa vārdu autors ir dzejnieks Fricis Brīvzemnieks (1846-1907).

Paldies!!!

Saprotamu iemeslu dēļ Vintera sadarbība ar Latviju nevarēja ilgi turpināties. Tas vien bija brīnums, ka viņš varēja atbraukt un vēl koncertēt.Te var atkal teikt paldies cien. maestro, kam nupat apritēja 84 gadi. Tas sakrita ar Hruščova tā saukto atkusni, kas arī līdz ar Brežņevu beidzās un pārvilka treknu svītru tam visam. Protams ar mūsu pašu bāleliņu ziņu un pielīšanu partijas vadošajiem, kas latviešiem tik raksturīgi.

можете мне продать эту пластинку?

🎅💞♥️

Paldies!!!

Man liekas ka šis varētu būs 1908. gada ieraksts.

Pēc Bērtiņa ziņām, ieraksts izdarīts 1930 gadā.

Thank you so much! This sounds Beautiful ! Such a Lovely record!!

Paldies, merci !

Paldies ! Merci , je viens de découvrir ces enregistrements rares dans le Don Pathé aux Archives de la Parole.